Conjugation of dissulto
[dɪsˈsʊɫ.toː]to leap apart, fly in pieces, burst apart Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dissultō |
| tū | dissultās |
| is / ea / id | dissultat |
| nōs | dissultāmus |
| vōs | dissultātis |
| eī / eae / ea | dissultant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dissultābam |
| tū | dissultābās |
| is / ea / id | dissultābat |
| nōs | dissultābāmus |
| vōs | dissultābātis |
| eī / eae / ea | dissultābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dissultābō |
| tū | dissultābis |
| is / ea / id | dissultābit |
| nōs | dissultābimus |
| vōs | dissultābitis |
| eī / eae / ea | dissultābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dissultem |
| tū | dissultēs |
| is / ea / id | dissultet |
| nōs | dissultēmus |
| vōs | dissultētis |
| eī / eae / ea | dissultent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dissultārem |
| tū | dissultārēs |
| is / ea / id | dissultāret |
| nōs | dissultārēmus |
| vōs | dissultārētis |
| eī / eae / ea | dissultārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dissultā |
| vōs | dissultāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dissultātō |
| is / ea / id | dissultātō |
| vōs | dissultātōte |
| eī / eae / ea | dissultantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissultāre |
Participium praesēns
| — | dissultāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | dissultandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dissultandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dissultandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dissultandō |