Conjugation of obtorpesco
[ɔp.tɔrˈpeːs.koː]to grow stiff, be benumbed, become insensible, lose feeling Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obtorpēscō |
| tū | obtorpēscis |
| is / ea / id | obtorpēscit |
| nōs | obtorpēscimus |
| vōs | obtorpēscitis |
| eī / eae / ea | obtorpēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obtorpēscēbam |
| tū | obtorpēscēbās |
| is / ea / id | obtorpēscēbat |
| nōs | obtorpēscēbāmus |
| vōs | obtorpēscēbātis |
| eī / eae / ea | obtorpēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obtorpēscam |
| tū | obtorpēscēs |
| is / ea / id | obtorpēscet |
| nōs | obtorpēscēmus |
| vōs | obtorpēscētis |
| eī / eae / ea | obtorpēscent |
Indicātīvus perfectum
| ego | obtorpuī |
| tū | obtorpuistī |
| is / ea / id | obtorpuit |
| nōs | obtorpuimus |
| vōs | obtorpuistis |
| eī / eae / ea | obtorpuērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obtorpueram |
| tū | obtorpuerās |
| is / ea / id | obtorpuerat |
| nōs | obtorpuerāmus |
| vōs | obtorpuerātis |
| eī / eae / ea | obtorpuerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obtorpuerō |
| tū | obtorpueris |
| is / ea / id | obtorpuerit |
| nōs | obtorpuerimus |
| vōs | obtorpueritis |
| eī / eae / ea | obtorpuerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obtorpēscam |
| tū | obtorpēscās |
| is / ea / id | obtorpēscat |
| nōs | obtorpēscāmus |
| vōs | obtorpēscātis |
| eī / eae / ea | obtorpēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obtorpēscerem |
| tū | obtorpēscerēs |
| is / ea / id | obtorpēsceret |
| nōs | obtorpēscerēmus |
| vōs | obtorpēscerētis |
| eī / eae / ea | obtorpēscerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obtorpuerim |
| tū | obtorpuerīs |
| is / ea / id | obtorpuerit |
| nōs | obtorpuerīmus |
| vōs | obtorpuerītis |
| eī / eae / ea | obtorpuerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obtorpuissem |
| tū | obtorpuissēs |
| is / ea / id | obtorpuisset |
| nōs | obtorpuissēmus |
| vōs | obtorpuissētis |
| eī / eae / ea | obtorpuissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obtorpēsce |
| vōs | obtorpēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | obtorpēscitō |
| is / ea / id | obtorpēscitō |
| vōs | obtorpēscitōte |
| eī / eae / ea | obtorpēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obtorpēscere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obtorpuisse |
Participium praesēns
| — | obtorpēscēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | obtorpēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obtorpēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obtorpēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obtorpēscendō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obtorpēscor |
| tū | obtorpēsceris |
| is / ea / id | obtorpēscitur |
| nōs | obtorpēscimur |
| vōs | obtorpēsciminī |
| eī / eae / ea | obtorpēscuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obtorpēscēbar |
| tū | obtorpēscēbāris |
| is / ea / id | obtorpēscēbātur |
| nōs | obtorpēscēbāmur |
| vōs | obtorpēscēbāminī |
| eī / eae / ea | obtorpēscēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obtorpēscar |
| tū | obtorpēscēris |
| is / ea / id | obtorpēscētur |
| nōs | obtorpēscēmur |
| vōs | obtorpēscēminī |
| eī / eae / ea | obtorpēscentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obtorpēscar |
| tū | obtorpēscāris |
| is / ea / id | obtorpēscātur |
| nōs | obtorpēscāmur |
| vōs | obtorpēscāminī |
| eī / eae / ea | obtorpēscantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obtorpēscerer |
| tū | obtorpēscerēris |
| is / ea / id | obtorpēscerētur |
| nōs | obtorpēscerēmur |
| vōs | obtorpēscerēminī |
| eī / eae / ea | obtorpēscerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obtorpēscere |
| vōs | obtorpēsciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obtorpēscitor |
| is / ea / id | obtorpēscitor |
| eī / eae / ea | obtorpēscuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obtorpēscī |
Participium futūrum
| — | obtorpēscendus |