Conjugation of irrogo
/[ˈɪr.rɔ.ɡoː]/to propose, demand or call for something against someone Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | irrogō |
| tū | irrogās |
| is / ea / id | irrogat |
| nōs | irrogāmus |
| vōs | irrogātis |
| eī / eae / ea | irrogant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | irrogābam |
| tū | irrogābās |
| is / ea / id | irrogābat |
| nōs | irrogābāmus |
| vōs | irrogābātis |
| eī / eae / ea | irrogābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | irrogābō |
| tū | irrogābis |
| is / ea / id | irrogābit |
| nōs | irrogābimus |
| vōs | irrogābitis |
| eī / eae / ea | irrogābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | irrogāvī |
| tū | irrogāvistī |
| is / ea / id | irrogāvit |
| nōs | irrogāvimus |
| vōs | irrogāvistis |
| eī / eae / ea | irrogāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | irrogāveram |
| tū | irrogāverās |
| is / ea / id | irrogāverat |
| nōs | irrogāverāmus |
| vōs | irrogāverātis |
| eī / eae / ea | irrogāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | irrogāverō |
| tū | irrogāveris |
| is / ea / id | irrogāverit |
| nōs | irrogāverimus |
| vōs | irrogāveritis |
| eī / eae / ea | irrogāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | irrogem |
| tū | irrogēs |
| is / ea / id | irroget |
| nōs | irrogēmus |
| vōs | irrogētis |
| eī / eae / ea | irrogent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | irrogārem |
| tū | irrogārēs |
| is / ea / id | irrogāret |
| nōs | irrogārēmus |
| vōs | irrogārētis |
| eī / eae / ea | irrogārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | irrogāverim |
| tū | irrogāverīs |
| is / ea / id | irrogāverit |
| nōs | irrogāverīmus |
| vōs | irrogāverītis |
| eī / eae / ea | irrogāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | irrogāvissem |
| tū | irrogāvissēs |
| is / ea / id | irrogāvisset |
| nōs | irrogāvissēmus |
| vōs | irrogāvissētis |
| eī / eae / ea | irrogāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | irrogā |
| vōs | irrogāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | irrogātō |
| is / ea / id | irrogātō |
| vōs | irrogātōte |
| eī / eae / ea | irrogantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | irrogāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | irrogāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | irrogātūrum esse |
Participium praesēns
| — | irrogāns |
Participium futūrum
| — | irrogātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | irrogandī |
Gerundium (datīvus)
| — | irrogandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | irrogandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | irrogandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | irrogātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | irrogātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | irrogor |
| tū | irrogāris |
| is / ea / id | irrogātur |
| nōs | irrogāmur |
| vōs | irrogāminī |
| eī / eae / ea | irrogantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | irrogābar |
| tū | irrogābāris |
| is / ea / id | irrogābātur |
| nōs | irrogābāmur |
| vōs | irrogābāminī |
| eī / eae / ea | irrogābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | irrogābor |
| tū | irrogāberis |
| is / ea / id | irrogābitur |
| nōs | irrogābimur |
| vōs | irrogābiminī |
| eī / eae / ea | irrogābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | irroger |
| tū | irrogēris |
| is / ea / id | irrogētur |
| nōs | irrogēmur |
| vōs | irrogēminī |
| eī / eae / ea | irrogentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | irrogārer |
| tū | irrogārēris |
| is / ea / id | irrogārētur |
| nōs | irrogārēmur |
| vōs | irrogārēminī |
| eī / eae / ea | irrogārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | irrogāre |
| vōs | irrogāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | irrogātor |
| is / ea / id | irrogātor |
| eī / eae / ea | irrogantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | irrogārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | irrogātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | irrogātum īrī |
Participium perfectum
| — | irrogātus |
Participium futūrum
| — | irrogandus |