Conjugation of itineror
[ɪˈtɪ.nɛ.rɔr]Equivalent to 'travel': The act of traveling; passage from place to place. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | itineror |
| tū | itinerāris |
| is / ea / id | itinerātur |
| nōs | itinerāmur |
| vōs | itinerāminī |
| eī / eae / ea | itinerantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | itinerābar |
| tū | itinerābāris |
| is / ea / id | itinerābātur |
| nōs | itinerābāmur |
| vōs | itinerābāminī |
| eī / eae / ea | itinerābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | itinerābor |
| tū | itinerāberis |
| is / ea / id | itinerābitur |
| nōs | itinerābimur |
| vōs | itinerābiminī |
| eī / eae / ea | itinerābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | itinerer |
| tū | itinerēris |
| is / ea / id | itinerētur |
| nōs | itinerēmur |
| vōs | itinerēminī |
| eī / eae / ea | itinerentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | itinerārer |
| tū | itinerārēris |
| is / ea / id | itinerārētur |
| nōs | itinerārēmur |
| vōs | itinerārēminī |
| eī / eae / ea | itinerārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | itinerāre |
| vōs | itinerāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | itinerātor |
| is / ea / id | itinerātor |
| eī / eae / ea | itinerantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | itinerārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | itinerātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | itinerātūrum esse |
Participium praesēns
| — | itinerāns |
Participium futūrum
| — | itinerātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | itinerandī |
Gerundium (datīvus)
| — | itinerandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | itinerandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | itinerandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | itinerātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | itinerātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | itinerandus |