Conjugation of suppetior
[sʊpˈpɛ.ti.ɔr]to come to the aid of, to assist, to succor Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suppetior |
| tū | suppetiāris |
| is / ea / id | suppetiātur |
| nōs | suppetiāmur |
| vōs | suppetiāminī |
| eī / eae / ea | suppetiantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suppetiābar |
| tū | suppetiābāris |
| is / ea / id | suppetiābātur |
| nōs | suppetiābāmur |
| vōs | suppetiābāminī |
| eī / eae / ea | suppetiābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | suppetiābor |
| tū | suppetiāberis |
| is / ea / id | suppetiābitur |
| nōs | suppetiābimur |
| vōs | suppetiābiminī |
| eī / eae / ea | suppetiābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suppetier |
| tū | suppetiēris |
| is / ea / id | suppetiētur |
| nōs | suppetiēmur |
| vōs | suppetiēminī |
| eī / eae / ea | suppetientur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suppetiārer |
| tū | suppetiārēris |
| is / ea / id | suppetiārētur |
| nōs | suppetiārēmur |
| vōs | suppetiārēminī |
| eī / eae / ea | suppetiārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | suppetiāre |
| vōs | suppetiāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | suppetiātor |
| is / ea / id | suppetiātor |
| eī / eae / ea | suppetiantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suppetiārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suppetiātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suppetiātūrum esse |
Participium praesēns
| — | suppetiāns |
Participium futūrum
| — | suppetiātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | suppetiandī |
Gerundium (datīvus)
| — | suppetiandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | suppetiandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | suppetiandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | suppetiātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | suppetiātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | suppetiandus |