Conjugation of supplanto
[sʊpˈpɫan.toː]to trip up someone, to cause someone to stumble Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | supplantō |
| tū | supplantās |
| is / ea / id | supplantat |
| nōs | supplantāmus |
| vōs | supplantātis |
| eī / eae / ea | supplantant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | supplantābam |
| tū | supplantābās |
| is / ea / id | supplantābat |
| nōs | supplantābāmus |
| vōs | supplantābātis |
| eī / eae / ea | supplantābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | supplantābō |
| tū | supplantābis |
| is / ea / id | supplantābit |
| nōs | supplantābimus |
| vōs | supplantābitis |
| eī / eae / ea | supplantābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | supplantāvī |
| tū | supplantāvistī |
| is / ea / id | supplantāvit |
| nōs | supplantāvimus |
| vōs | supplantāvistis |
| eī / eae / ea | supplantāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | supplantāveram |
| tū | supplantāverās |
| is / ea / id | supplantāverat |
| nōs | supplantāverāmus |
| vōs | supplantāverātis |
| eī / eae / ea | supplantāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | supplantāverō |
| tū | supplantāveris |
| is / ea / id | supplantāverit |
| nōs | supplantāverimus |
| vōs | supplantāveritis |
| eī / eae / ea | supplantāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | supplantem |
| tū | supplantēs |
| is / ea / id | supplantet |
| nōs | supplantēmus |
| vōs | supplantētis |
| eī / eae / ea | supplantent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | supplantārem |
| tū | supplantārēs |
| is / ea / id | supplantāret |
| nōs | supplantārēmus |
| vōs | supplantārētis |
| eī / eae / ea | supplantārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | supplantāverim |
| tū | supplantāverīs |
| is / ea / id | supplantāverit |
| nōs | supplantāverīmus |
| vōs | supplantāverītis |
| eī / eae / ea | supplantāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | supplantāvissem |
| tū | supplantāvissēs |
| is / ea / id | supplantāvisset |
| nōs | supplantāvissēmus |
| vōs | supplantāvissētis |
| eī / eae / ea | supplantāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | supplantā |
| vōs | supplantāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | supplantātō |
| is / ea / id | supplantātō |
| vōs | supplantātōte |
| eī / eae / ea | supplantantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | supplantāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | supplantāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | supplantātūrum esse |
Participium praesēns
| — | supplantāns |
Participium futūrum
| — | supplantātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | supplantandī |
Gerundium (datīvus)
| — | supplantandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | supplantandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | supplantandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | supplantātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | supplantātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | supplantor |
| tū | supplantāris |
| is / ea / id | supplantātur |
| nōs | supplantāmur |
| vōs | supplantāminī |
| eī / eae / ea | supplantantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | supplantābar |
| tū | supplantābāris |
| is / ea / id | supplantābātur |
| nōs | supplantābāmur |
| vōs | supplantābāminī |
| eī / eae / ea | supplantābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | supplantābor |
| tū | supplantāberis |
| is / ea / id | supplantābitur |
| nōs | supplantābimur |
| vōs | supplantābiminī |
| eī / eae / ea | supplantābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | supplanter |
| tū | supplantēris |
| is / ea / id | supplantētur |
| nōs | supplantēmur |
| vōs | supplantēminī |
| eī / eae / ea | supplantentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | supplantārer |
| tū | supplantārēris |
| is / ea / id | supplantārētur |
| nōs | supplantārēmur |
| vōs | supplantārēminī |
| eī / eae / ea | supplantārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | supplantāre |
| vōs | supplantāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | supplantātor |
| is / ea / id | supplantātor |
| eī / eae / ea | supplantantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | supplantārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | supplantātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | supplantātum īrī |
Participium perfectum
| — | supplantātus |
Participium futūrum
| — | supplantandus |