Conjugation of solito
[ˈsɔ.lɪ.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of solitus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | solitō |
| tū | solitās |
| is / ea / id | solitat |
| nōs | solitāmus |
| vōs | solitātis |
| eī / eae / ea | solitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | solitābam |
| tū | solitābās |
| is / ea / id | solitābat |
| nōs | solitābāmus |
| vōs | solitābātis |
| eī / eae / ea | solitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | solitābō |
| tū | solitābis |
| is / ea / id | solitābit |
| nōs | solitābimus |
| vōs | solitābitis |
| eī / eae / ea | solitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | solitāvī |
| tū | solitāvistī |
| is / ea / id | solitāvit |
| nōs | solitāvimus |
| vōs | solitāvistis |
| eī / eae / ea | solitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | solitāveram |
| tū | solitāverās |
| is / ea / id | solitāverat |
| nōs | solitāverāmus |
| vōs | solitāverātis |
| eī / eae / ea | solitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | solitāverō |
| tū | solitāveris |
| is / ea / id | solitāverit |
| nōs | solitāverimus |
| vōs | solitāveritis |
| eī / eae / ea | solitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | solitem |
| tū | solitēs |
| is / ea / id | solitet |
| nōs | solitēmus |
| vōs | solitētis |
| eī / eae / ea | solitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | solitārem |
| tū | solitārēs |
| is / ea / id | solitāret |
| nōs | solitārēmus |
| vōs | solitārētis |
| eī / eae / ea | solitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | solitāverim |
| tū | solitāverīs |
| is / ea / id | solitāverit |
| nōs | solitāverīmus |
| vōs | solitāverītis |
| eī / eae / ea | solitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | solitāvissem |
| tū | solitāvissēs |
| is / ea / id | solitāvisset |
| nōs | solitāvissēmus |
| vōs | solitāvissētis |
| eī / eae / ea | solitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | solitā |
| vōs | solitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | solitātō |
| is / ea / id | solitātō |
| vōs | solitātōte |
| eī / eae / ea | solitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | solitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | solitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | solitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | solitāns |
Participium futūrum
| — | solitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | solitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | solitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | solitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | solitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | solitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | solitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | solitor |
| tū | solitāris |
| is / ea / id | solitātur |
| nōs | solitāmur |
| vōs | solitāminī |
| eī / eae / ea | solitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | solitābar |
| tū | solitābāris |
| is / ea / id | solitābātur |
| nōs | solitābāmur |
| vōs | solitābāminī |
| eī / eae / ea | solitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | solitābor |
| tū | solitāberis |
| is / ea / id | solitābitur |
| nōs | solitābimur |
| vōs | solitābiminī |
| eī / eae / ea | solitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | soliter |
| tū | solitēris |
| is / ea / id | solitētur |
| nōs | solitēmur |
| vōs | solitēminī |
| eī / eae / ea | solitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | solitārer |
| tū | solitārēris |
| is / ea / id | solitārētur |
| nōs | solitārēmur |
| vōs | solitārēminī |
| eī / eae / ea | solitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | solitāre |
| vōs | solitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | solitātor |
| is / ea / id | solitātor |
| eī / eae / ea | solitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | solitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | solitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | solitātum īrī |
Participium perfectum
| — | solitātus |
Participium futūrum
| — | solitandus |