Conjugation of solor
[ˈsoː.ɫɔr]to soothe, ease, lighten, lessen, relieve, assuage, mitigate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sōlor |
| tū | sōlāris |
| is / ea / id | sōlātur |
| nōs | sōlāmur |
| vōs | sōlāminī |
| eī / eae / ea | sōlantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sōlābar |
| tū | sōlābāris |
| is / ea / id | sōlābātur |
| nōs | sōlābāmur |
| vōs | sōlābāminī |
| eī / eae / ea | sōlābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | sōlābor |
| tū | sōlāberis |
| is / ea / id | sōlābitur |
| nōs | sōlābimur |
| vōs | sōlābiminī |
| eī / eae / ea | sōlābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sōler |
| tū | sōlēris |
| is / ea / id | sōlētur |
| nōs | sōlēmur |
| vōs | sōlēminī |
| eī / eae / ea | sōlentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sōlārer |
| tū | sōlārēris |
| is / ea / id | sōlārētur |
| nōs | sōlārēmur |
| vōs | sōlārēminī |
| eī / eae / ea | sōlārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | sōlāre |
| vōs | sōlāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | sōlātor |
| is / ea / id | sōlātor |
| eī / eae / ea | sōlantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sōlārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sōlātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sōlātūrum esse |
Participium praesēns
| — | sōlāns |
Participium futūrum
| — | sōlātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | sōlandī |
Gerundium (datīvus)
| — | sōlandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | sōlandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | sōlandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | sōlātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | sōlātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | sōlandus |