Conjugation of sonito
[ˈsɔ.nɪ.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of sonitus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sonitō |
| tū | sonitās |
| is / ea / id | sonitat |
| nōs | sonitāmus |
| vōs | sonitātis |
| eī / eae / ea | sonitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sonitābam |
| tū | sonitābās |
| is / ea / id | sonitābat |
| nōs | sonitābāmus |
| vōs | sonitābātis |
| eī / eae / ea | sonitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | sonitābō |
| tū | sonitābis |
| is / ea / id | sonitābit |
| nōs | sonitābimus |
| vōs | sonitābitis |
| eī / eae / ea | sonitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | sonitāvī |
| tū | sonitāvistī |
| is / ea / id | sonitāvit |
| nōs | sonitāvimus |
| vōs | sonitāvistis |
| eī / eae / ea | sonitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | sonitāveram |
| tū | sonitāverās |
| is / ea / id | sonitāverat |
| nōs | sonitāverāmus |
| vōs | sonitāverātis |
| eī / eae / ea | sonitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | sonitāverō |
| tū | sonitāveris |
| is / ea / id | sonitāverit |
| nōs | sonitāverimus |
| vōs | sonitāveritis |
| eī / eae / ea | sonitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sonitem |
| tū | sonitēs |
| is / ea / id | sonitet |
| nōs | sonitēmus |
| vōs | sonitētis |
| eī / eae / ea | sonitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sonitārem |
| tū | sonitārēs |
| is / ea / id | sonitāret |
| nōs | sonitārēmus |
| vōs | sonitārētis |
| eī / eae / ea | sonitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | sonitāverim |
| tū | sonitāverīs |
| is / ea / id | sonitāverit |
| nōs | sonitāverīmus |
| vōs | sonitāverītis |
| eī / eae / ea | sonitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | sonitāvissem |
| tū | sonitāvissēs |
| is / ea / id | sonitāvisset |
| nōs | sonitāvissēmus |
| vōs | sonitāvissētis |
| eī / eae / ea | sonitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | sonitā |
| vōs | sonitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | sonitātō |
| is / ea / id | sonitātō |
| vōs | sonitātōte |
| eī / eae / ea | sonitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sonitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sonitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sonitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | sonitāns |
Participium futūrum
| — | sonitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | sonitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | sonitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | sonitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | sonitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | sonitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | sonitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sonitor |
| tū | sonitāris |
| is / ea / id | sonitātur |
| nōs | sonitāmur |
| vōs | sonitāminī |
| eī / eae / ea | sonitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sonitābar |
| tū | sonitābāris |
| is / ea / id | sonitābātur |
| nōs | sonitābāmur |
| vōs | sonitābāminī |
| eī / eae / ea | sonitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | sonitābor |
| tū | sonitāberis |
| is / ea / id | sonitābitur |
| nōs | sonitābimur |
| vōs | sonitābiminī |
| eī / eae / ea | sonitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | soniter |
| tū | sonitēris |
| is / ea / id | sonitētur |
| nōs | sonitēmur |
| vōs | sonitēminī |
| eī / eae / ea | sonitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sonitārer |
| tū | sonitārēris |
| is / ea / id | sonitārētur |
| nōs | sonitārēmur |
| vōs | sonitārēminī |
| eī / eae / ea | sonitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | sonitāre |
| vōs | sonitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | sonitātor |
| is / ea / id | sonitātor |
| eī / eae / ea | sonitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sonitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sonitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sonitātum īrī |
Participium perfectum
| — | sonitātus |
Participium futūrum
| — | sonitandus |