Conjugation of obtero
[ˈɔp.tɛ.roː]to degrade, disgrace, contemn, disparage, ravage, destroy Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obterō |
| tū | obteris |
| is / ea / id | obterit |
| nōs | obterimus |
| vōs | obteritis |
| eī / eae / ea | obterunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obterēbam |
| tū | obterēbās |
| is / ea / id | obterēbat |
| nōs | obterēbāmus |
| vōs | obterēbātis |
| eī / eae / ea | obterēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obteram |
| tū | obterēs |
| is / ea / id | obteret |
| nōs | obterēmus |
| vōs | obterētis |
| eī / eae / ea | obterent |
Indicātīvus perfectum
| ego | obtrīvī |
| tū | obtrīvistī |
| is / ea / id | obtrīvit |
| nōs | obtrīvimus |
| vōs | obtrīvistis |
| eī / eae / ea | obtrīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obtrīveram |
| tū | obtrīverās |
| is / ea / id | obtrīverat |
| nōs | obtrīverāmus |
| vōs | obtrīverātis |
| eī / eae / ea | obtrīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obtrīverō |
| tū | obtrīveris |
| is / ea / id | obtrīverit |
| nōs | obtrīverimus |
| vōs | obtrīveritis |
| eī / eae / ea | obtrīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obteram |
| tū | obterās |
| is / ea / id | obterat |
| nōs | obterāmus |
| vōs | obterātis |
| eī / eae / ea | obterant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obtererem |
| tū | obtererēs |
| is / ea / id | obtereret |
| nōs | obtererēmus |
| vōs | obtererētis |
| eī / eae / ea | obtererent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obtrīverim |
| tū | obtrīverīs |
| is / ea / id | obtrīverit |
| nōs | obtrīverīmus |
| vōs | obtrīverītis |
| eī / eae / ea | obtrīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obtrīvissem |
| tū | obtrīvissēs |
| is / ea / id | obtrīvisset |
| nōs | obtrīvissēmus |
| vōs | obtrīvissētis |
| eī / eae / ea | obtrīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obtere |
| vōs | obterite |
Imperātīvus futūrum
| tū | obteritō |
| is / ea / id | obteritō |
| vōs | obteritōte |
| eī / eae / ea | obteruntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obterere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obtrīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obtrītūrum esse |
Participium praesēns
| — | obterēns |
Participium futūrum
| — | obtrītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obterendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obterendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obterendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obterendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obtrītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obtrītū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obteror |
| tū | obtereris |
| is / ea / id | obteritur |
| nōs | obterimur |
| vōs | obteriminī |
| eī / eae / ea | obteruntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obterēbar |
| tū | obterēbāris |
| is / ea / id | obterēbātur |
| nōs | obterēbāmur |
| vōs | obterēbāminī |
| eī / eae / ea | obterēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obterar |
| tū | obterēris |
| is / ea / id | obterētur |
| nōs | obterēmur |
| vōs | obterēminī |
| eī / eae / ea | obterentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obterar |
| tū | obterāris |
| is / ea / id | obterātur |
| nōs | obterāmur |
| vōs | obterāminī |
| eī / eae / ea | obterantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obtererer |
| tū | obtererēris |
| is / ea / id | obtererētur |
| nōs | obtererēmur |
| vōs | obtererēminī |
| eī / eae / ea | obtererentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obterere |
| vōs | obteriminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obteritor |
| is / ea / id | obteritor |
| eī / eae / ea | obteruntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obterī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obtrītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obtrītum īrī |
Participium perfectum
| — | obtrītus |
Participium futūrum
| — | obterendus |