Conjugation of obrogo
[ˈɔb.rɔ.ɡoː]to propose a new law, partly to repeal an existing law; evade, weaken, invalidate or abrogate a law Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obrogō |
| tū | obrogās |
| is / ea / id | obrogat |
| nōs | obrogāmus |
| vōs | obrogātis |
| eī / eae / ea | obrogant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obrogābam |
| tū | obrogābās |
| is / ea / id | obrogābat |
| nōs | obrogābāmus |
| vōs | obrogābātis |
| eī / eae / ea | obrogābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obrogābō |
| tū | obrogābis |
| is / ea / id | obrogābit |
| nōs | obrogābimus |
| vōs | obrogābitis |
| eī / eae / ea | obrogābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | obrogāvī |
| tū | obrogāvistī |
| is / ea / id | obrogāvit |
| nōs | obrogāvimus |
| vōs | obrogāvistis |
| eī / eae / ea | obrogāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obrogāveram |
| tū | obrogāverās |
| is / ea / id | obrogāverat |
| nōs | obrogāverāmus |
| vōs | obrogāverātis |
| eī / eae / ea | obrogāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obrogāverō |
| tū | obrogāveris |
| is / ea / id | obrogāverit |
| nōs | obrogāverimus |
| vōs | obrogāveritis |
| eī / eae / ea | obrogāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obrogem |
| tū | obrogēs |
| is / ea / id | obroget |
| nōs | obrogēmus |
| vōs | obrogētis |
| eī / eae / ea | obrogent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obrogārem |
| tū | obrogārēs |
| is / ea / id | obrogāret |
| nōs | obrogārēmus |
| vōs | obrogārētis |
| eī / eae / ea | obrogārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obrogāverim |
| tū | obrogāverīs |
| is / ea / id | obrogāverit |
| nōs | obrogāverīmus |
| vōs | obrogāverītis |
| eī / eae / ea | obrogāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obrogāvissem |
| tū | obrogāvissēs |
| is / ea / id | obrogāvisset |
| nōs | obrogāvissēmus |
| vōs | obrogāvissētis |
| eī / eae / ea | obrogāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obrogā |
| vōs | obrogāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obrogātō |
| is / ea / id | obrogātō |
| vōs | obrogātōte |
| eī / eae / ea | obrogantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obrogāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obrogāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obrogātūrum esse |
Participium praesēns
| — | obrogāns |
Participium futūrum
| — | obrogātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obrogandī |
Gerundium (datīvus)
| — | obrogandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obrogandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obrogandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obrogātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obrogātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obrogor |
| tū | obrogāris |
| is / ea / id | obrogātur |
| nōs | obrogāmur |
| vōs | obrogāminī |
| eī / eae / ea | obrogantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obrogābar |
| tū | obrogābāris |
| is / ea / id | obrogābātur |
| nōs | obrogābāmur |
| vōs | obrogābāminī |
| eī / eae / ea | obrogābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obrogābor |
| tū | obrogāberis |
| is / ea / id | obrogābitur |
| nōs | obrogābimur |
| vōs | obrogābiminī |
| eī / eae / ea | obrogābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obroger |
| tū | obrogēris |
| is / ea / id | obrogētur |
| nōs | obrogēmur |
| vōs | obrogēminī |
| eī / eae / ea | obrogentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obrogārer |
| tū | obrogārēris |
| is / ea / id | obrogārētur |
| nōs | obrogārēmur |
| vōs | obrogārēminī |
| eī / eae / ea | obrogārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obrogāre |
| vōs | obrogāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obrogātor |
| is / ea / id | obrogātor |
| eī / eae / ea | obrogantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obrogārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obrogātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obrogātum īrī |
Participium perfectum
| — | obrogātus |
Participium futūrum
| — | obrogandus |