Conjugation of observito
[ɔpˈsɛr.wɪ.toː]to watch carefully, observe closely Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | observitō |
| tū | observitās |
| is / ea / id | observitat |
| nōs | observitāmus |
| vōs | observitātis |
| eī / eae / ea | observitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | observitābam |
| tū | observitābās |
| is / ea / id | observitābat |
| nōs | observitābāmus |
| vōs | observitābātis |
| eī / eae / ea | observitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | observitābō |
| tū | observitābis |
| is / ea / id | observitābit |
| nōs | observitābimus |
| vōs | observitābitis |
| eī / eae / ea | observitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | observitāvī |
| tū | observitāvistī |
| is / ea / id | observitāvit |
| nōs | observitāvimus |
| vōs | observitāvistis |
| eī / eae / ea | observitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | observitāveram |
| tū | observitāverās |
| is / ea / id | observitāverat |
| nōs | observitāverāmus |
| vōs | observitāverātis |
| eī / eae / ea | observitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | observitāverō |
| tū | observitāveris |
| is / ea / id | observitāverit |
| nōs | observitāverimus |
| vōs | observitāveritis |
| eī / eae / ea | observitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | observitem |
| tū | observitēs |
| is / ea / id | observitet |
| nōs | observitēmus |
| vōs | observitētis |
| eī / eae / ea | observitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | observitārem |
| tū | observitārēs |
| is / ea / id | observitāret |
| nōs | observitārēmus |
| vōs | observitārētis |
| eī / eae / ea | observitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | observitāverim |
| tū | observitāverīs |
| is / ea / id | observitāverit |
| nōs | observitāverīmus |
| vōs | observitāverītis |
| eī / eae / ea | observitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | observitāvissem |
| tū | observitāvissēs |
| is / ea / id | observitāvisset |
| nōs | observitāvissēmus |
| vōs | observitāvissētis |
| eī / eae / ea | observitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | observitā |
| vōs | observitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | observitātō |
| is / ea / id | observitātō |
| vōs | observitātōte |
| eī / eae / ea | observitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | observitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | observitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | observitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | observitāns |
Participium futūrum
| — | observitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | observitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | observitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | observitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | observitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | observitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | observitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | observitor |
| tū | observitāris |
| is / ea / id | observitātur |
| nōs | observitāmur |
| vōs | observitāminī |
| eī / eae / ea | observitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | observitābar |
| tū | observitābāris |
| is / ea / id | observitābātur |
| nōs | observitābāmur |
| vōs | observitābāminī |
| eī / eae / ea | observitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | observitābor |
| tū | observitāberis |
| is / ea / id | observitābitur |
| nōs | observitābimur |
| vōs | observitābiminī |
| eī / eae / ea | observitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | observiter |
| tū | observitēris |
| is / ea / id | observitētur |
| nōs | observitēmur |
| vōs | observitēminī |
| eī / eae / ea | observitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | observitārer |
| tū | observitārēris |
| is / ea / id | observitārētur |
| nōs | observitārēmur |
| vōs | observitārēminī |
| eī / eae / ea | observitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | observitāre |
| vōs | observitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | observitātor |
| is / ea / id | observitātor |
| eī / eae / ea | observitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | observitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | observitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | observitātum īrī |
Participium perfectum
| — | observitātus |
Participium futūrum
| — | observitandus |