Conjugation of obsolefio
[ɔp.sɔ.ɫɛˈfiː.oː]to be degraded, sullied, debased Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obsolefīō |
| tū | obsolefīs |
| is / ea / id | obsolefit |
| nōs | obsolefīmus |
| vōs | obsolefītis |
| eī / eae / ea | obsolefīunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obsolefīēbam |
| tū | obsolefīēbās |
| is / ea / id | obsolefīēbat |
| nōs | obsolefīēbāmus |
| vōs | obsolefīēbātis |
| eī / eae / ea | obsolefīēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obsolefīam |
| tū | obsolefīēs |
| is / ea / id | obsolefīet |
| nōs | obsolefīēmus |
| vōs | obsolefīētis |
| eī / eae / ea | obsolefīent |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obsolefīam |
| tū | obsolefīās |
| is / ea / id | obsolefīat |
| nōs | obsolefīāmus |
| vōs | obsolefīātis |
| eī / eae / ea | obsolefīant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obsolefierem |
| tū | obsolefierēs |
| is / ea / id | obsolefieret |
| nōs | obsolefierēmus |
| vōs | obsolefierētis |
| eī / eae / ea | obsolefierent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obsolefī |
| vōs | obsolefīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obsolefītō |
| is / ea / id | obsolefītō |
| vōs | obsolefītōte |
| eī / eae / ea | obsolefīuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obsolefierī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obsolefactum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obsolefactum īrī |
Participium praesēns
| — | obsolefīēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | obsolefīendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obsolefīendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obsolefīendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obsolefīendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obsolefactum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obsolefactū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | obsolefīendus |