Conjugation of obstino
[ˈɔp.stɪ.noː]to resolve, determine, be firmly resolved, persist Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obstinō |
| tū | obstinās |
| is / ea / id | obstinat |
| nōs | obstināmus |
| vōs | obstinātis |
| eī / eae / ea | obstinant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obstinābam |
| tū | obstinābās |
| is / ea / id | obstinābat |
| nōs | obstinābāmus |
| vōs | obstinābātis |
| eī / eae / ea | obstinābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obstinābō |
| tū | obstinābis |
| is / ea / id | obstinābit |
| nōs | obstinābimus |
| vōs | obstinābitis |
| eī / eae / ea | obstinābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | obstināvī |
| tū | obstināvistī |
| is / ea / id | obstināvit |
| nōs | obstināvimus |
| vōs | obstināvistis |
| eī / eae / ea | obstināvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obstināveram |
| tū | obstināverās |
| is / ea / id | obstināverat |
| nōs | obstināverāmus |
| vōs | obstināverātis |
| eī / eae / ea | obstināverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obstināverō |
| tū | obstināveris |
| is / ea / id | obstināverit |
| nōs | obstināverimus |
| vōs | obstināveritis |
| eī / eae / ea | obstināverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obstinem |
| tū | obstinēs |
| is / ea / id | obstinet |
| nōs | obstinēmus |
| vōs | obstinētis |
| eī / eae / ea | obstinent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obstinārem |
| tū | obstinārēs |
| is / ea / id | obstināret |
| nōs | obstinārēmus |
| vōs | obstinārētis |
| eī / eae / ea | obstinārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obstināverim |
| tū | obstināverīs |
| is / ea / id | obstināverit |
| nōs | obstināverīmus |
| vōs | obstināverītis |
| eī / eae / ea | obstināverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obstināvissem |
| tū | obstināvissēs |
| is / ea / id | obstināvisset |
| nōs | obstināvissēmus |
| vōs | obstināvissētis |
| eī / eae / ea | obstināvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obstinā |
| vōs | obstināte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obstinātō |
| is / ea / id | obstinātō |
| vōs | obstinātōte |
| eī / eae / ea | obstinantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obstināre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obstināvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obstinātūrum esse |
Participium praesēns
| — | obstināns |
Participium futūrum
| — | obstinātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obstinandī |
Gerundium (datīvus)
| — | obstinandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obstinandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obstinandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obstinātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obstinātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obstinor |
| tū | obstināris |
| is / ea / id | obstinātur |
| nōs | obstināmur |
| vōs | obstināminī |
| eī / eae / ea | obstinantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obstinābar |
| tū | obstinābāris |
| is / ea / id | obstinābātur |
| nōs | obstinābāmur |
| vōs | obstinābāminī |
| eī / eae / ea | obstinābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obstinābor |
| tū | obstināberis |
| is / ea / id | obstinābitur |
| nōs | obstinābimur |
| vōs | obstinābiminī |
| eī / eae / ea | obstinābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obstiner |
| tū | obstinēris |
| is / ea / id | obstinētur |
| nōs | obstinēmur |
| vōs | obstinēminī |
| eī / eae / ea | obstinentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obstinārer |
| tū | obstinārēris |
| is / ea / id | obstinārētur |
| nōs | obstinārēmur |
| vōs | obstinārēminī |
| eī / eae / ea | obstinārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obstināre |
| vōs | obstināminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obstinātor |
| is / ea / id | obstinātor |
| eī / eae / ea | obstinantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obstinārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obstinātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obstinātum īrī |
Participium perfectum
| — | obstinātus |
Participium futūrum
| — | obstinandus |