Conjugation of obsto
[ˈɔp.stoː]to stand before, stand in the way of, obstruct, block, oppose Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obstō |
| tū | obstās |
| is / ea / id | obstat |
| nōs | obstāmus |
| vōs | obstātis |
| eī / eae / ea | obstant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obstābam |
| tū | obstābās |
| is / ea / id | obstābat |
| nōs | obstābāmus |
| vōs | obstābātis |
| eī / eae / ea | obstābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obstābō |
| tū | obstābis |
| is / ea / id | obstābit |
| nōs | obstābimus |
| vōs | obstābitis |
| eī / eae / ea | obstābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | obstitī |
| tū | obstitistī |
| is / ea / id | obstitit |
| nōs | obstitimus |
| vōs | obstitistis |
| eī / eae / ea | obstitērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obstiteram |
| tū | obstiterās |
| is / ea / id | obstiterat |
| nōs | obstiterāmus |
| vōs | obstiterātis |
| eī / eae / ea | obstiterant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obstiterō |
| tū | obstiteris |
| is / ea / id | obstiterit |
| nōs | obstiterimus |
| vōs | obstiteritis |
| eī / eae / ea | obstiterint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obstem |
| tū | obstēs |
| is / ea / id | obstet |
| nōs | obstēmus |
| vōs | obstētis |
| eī / eae / ea | obstent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obstārem |
| tū | obstārēs |
| is / ea / id | obstāret |
| nōs | obstārēmus |
| vōs | obstārētis |
| eī / eae / ea | obstārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obstiterim |
| tū | obstiterīs |
| is / ea / id | obstiterit |
| nōs | obstiterīmus |
| vōs | obstiterītis |
| eī / eae / ea | obstiterint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obstitissem |
| tū | obstitissēs |
| is / ea / id | obstitisset |
| nōs | obstitissēmus |
| vōs | obstitissētis |
| eī / eae / ea | obstitissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obstā |
| vōs | obstāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obstātō |
| is / ea / id | obstātō |
| vōs | obstātōte |
| eī / eae / ea | obstantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obstāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obstitisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obstātūrum esse |
Participium praesēns
| — | obstāns |
Participium futūrum
| — | obstātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obstandī |
Gerundium (datīvus)
| — | obstandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obstandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obstandō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | obstātur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | obstābātur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | obstābitur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | obstētur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | obstārētur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | obstātor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obstārī |
Participium futūrum
| — | obstandum |