Conjugation of suscipio
/[sʊsˈkɪ.pi.oː]/to undertake, assume, begin, incur, enter upon (especially when done voluntarily and as a favor; cf. recipiō) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suscipiō |
| tū | suscipis |
| is / ea / id | suscipit |
| nōs | suscipimus |
| vōs | suscipitis |
| eī / eae / ea | suscipiunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suscipiēbam |
| tū | suscipiēbās |
| is / ea / id | suscipiēbat |
| nōs | suscipiēbāmus |
| vōs | suscipiēbātis |
| eī / eae / ea | suscipiēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | suscipiam |
| tū | suscipiēs |
| is / ea / id | suscipiet |
| nōs | suscipiēmus |
| vōs | suscipiētis |
| eī / eae / ea | suscipient |
Indicātīvus perfectum
| ego | suscēpī |
| tū | suscēpistī |
| is / ea / id | suscēpit |
| nōs | suscēpimus |
| vōs | suscēpistis |
| eī / eae / ea | suscēpērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | suscēperam |
| tū | suscēperās |
| is / ea / id | suscēperat |
| nōs | suscēperāmus |
| vōs | suscēperātis |
| eī / eae / ea | suscēperant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | suscēperō |
| tū | suscēperis |
| is / ea / id | suscēperit |
| nōs | suscēperimus |
| vōs | suscēperitis |
| eī / eae / ea | suscēperint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suscipiam |
| tū | suscipiās |
| is / ea / id | suscipiat |
| nōs | suscipiāmus |
| vōs | suscipiātis |
| eī / eae / ea | suscipiant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | susciperem |
| tū | susciperēs |
| is / ea / id | susciperet |
| nōs | susciperēmus |
| vōs | susciperētis |
| eī / eae / ea | susciperent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | suscēperim |
| tū | suscēperīs |
| is / ea / id | suscēperit |
| nōs | suscēperīmus |
| vōs | suscēperītis |
| eī / eae / ea | suscēperint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | suscēpissem |
| tū | suscēpissēs |
| is / ea / id | suscēpisset |
| nōs | suscēpissēmus |
| vōs | suscēpissētis |
| eī / eae / ea | suscēpissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | suscipe |
| vōs | suscipite |
Imperātīvus futūrum
| tū | suscipitō |
| is / ea / id | suscipitō |
| vōs | suscipitōte |
| eī / eae / ea | suscipiuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suscipere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suscēpisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | susceptūrum esse |
Participium praesēns
| — | suscipiēns |
Participium futūrum
| — | susceptūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | suscipiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | suscipiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | suscipiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | suscipiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | susceptum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | susceptū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suscipior |
| tū | susciperis |
| is / ea / id | suscipitur |
| nōs | suscipimur |
| vōs | suscipiminī |
| eī / eae / ea | suscipiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suscipiēbar |
| tū | suscipiēbāris |
| is / ea / id | suscipiēbātur |
| nōs | suscipiēbāmur |
| vōs | suscipiēbāminī |
| eī / eae / ea | suscipiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | suscipiar |
| tū | suscipiēris |
| is / ea / id | suscipiētur |
| nōs | suscipiēmur |
| vōs | suscipiēminī |
| eī / eae / ea | suscipientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suscipiar |
| tū | suscipiāris |
| is / ea / id | suscipiātur |
| nōs | suscipiāmur |
| vōs | suscipiāminī |
| eī / eae / ea | suscipiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | susciperer |
| tū | susciperēris |
| is / ea / id | susciperētur |
| nōs | susciperēmur |
| vōs | susciperēminī |
| eī / eae / ea | susciperentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | suscipere |
| vōs | suscipiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | suscipitor |
| is / ea / id | suscipitor |
| eī / eae / ea | suscipiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suscipī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | susceptum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | susceptum īrī |
Participium perfectum
| — | susceptus |
Participium futūrum
| — | suscipiendus |