Conjugation of suspecto
[sʊsˈpɛk.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of suspectus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suspectō |
| tū | suspectās |
| is / ea / id | suspectat |
| nōs | suspectāmus |
| vōs | suspectātis |
| eī / eae / ea | suspectant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suspectābam |
| tū | suspectābās |
| is / ea / id | suspectābat |
| nōs | suspectābāmus |
| vōs | suspectābātis |
| eī / eae / ea | suspectābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | suspectābō |
| tū | suspectābis |
| is / ea / id | suspectābit |
| nōs | suspectābimus |
| vōs | suspectābitis |
| eī / eae / ea | suspectābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | suspectāvī |
| tū | suspectāvistī |
| is / ea / id | suspectāvit |
| nōs | suspectāvimus |
| vōs | suspectāvistis |
| eī / eae / ea | suspectāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | suspectāveram |
| tū | suspectāverās |
| is / ea / id | suspectāverat |
| nōs | suspectāverāmus |
| vōs | suspectāverātis |
| eī / eae / ea | suspectāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | suspectāverō |
| tū | suspectāveris |
| is / ea / id | suspectāverit |
| nōs | suspectāverimus |
| vōs | suspectāveritis |
| eī / eae / ea | suspectāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suspectem |
| tū | suspectēs |
| is / ea / id | suspectet |
| nōs | suspectēmus |
| vōs | suspectētis |
| eī / eae / ea | suspectent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suspectārem |
| tū | suspectārēs |
| is / ea / id | suspectāret |
| nōs | suspectārēmus |
| vōs | suspectārētis |
| eī / eae / ea | suspectārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | suspectāverim |
| tū | suspectāverīs |
| is / ea / id | suspectāverit |
| nōs | suspectāverīmus |
| vōs | suspectāverītis |
| eī / eae / ea | suspectāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | suspectāvissem |
| tū | suspectāvissēs |
| is / ea / id | suspectāvisset |
| nōs | suspectāvissēmus |
| vōs | suspectāvissētis |
| eī / eae / ea | suspectāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | suspectā |
| vōs | suspectāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | suspectātō |
| is / ea / id | suspectātō |
| vōs | suspectātōte |
| eī / eae / ea | suspectantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suspectāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suspectāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suspectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | suspectāns |
Participium futūrum
| — | suspectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | suspectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | suspectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | suspectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | suspectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | suspectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | suspectātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suspector |
| tū | suspectāris |
| is / ea / id | suspectātur |
| nōs | suspectāmur |
| vōs | suspectāminī |
| eī / eae / ea | suspectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suspectābar |
| tū | suspectābāris |
| is / ea / id | suspectābātur |
| nōs | suspectābāmur |
| vōs | suspectābāminī |
| eī / eae / ea | suspectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | suspectābor |
| tū | suspectāberis |
| is / ea / id | suspectābitur |
| nōs | suspectābimur |
| vōs | suspectābiminī |
| eī / eae / ea | suspectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suspecter |
| tū | suspectēris |
| is / ea / id | suspectētur |
| nōs | suspectēmur |
| vōs | suspectēminī |
| eī / eae / ea | suspectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suspectārer |
| tū | suspectārēris |
| is / ea / id | suspectārētur |
| nōs | suspectārēmur |
| vōs | suspectārēminī |
| eī / eae / ea | suspectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | suspectāre |
| vōs | suspectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | suspectātor |
| is / ea / id | suspectātor |
| eī / eae / ea | suspectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suspectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suspectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suspectātum īrī |
Participium perfectum
| — | suspectātus |
Participium futūrum
| — | suspectandus |