Conjugation of suscito
[ˈsʊs.kɪ.toː]to encourage, stir up, awaken, wake up, arouse, set in motion, elevate, incite Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suscitō |
| tū | suscitās |
| is / ea / id | suscitat |
| nōs | suscitāmus |
| vōs | suscitātis |
| eī / eae / ea | suscitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suscitābam |
| tū | suscitābās |
| is / ea / id | suscitābat |
| nōs | suscitābāmus |
| vōs | suscitābātis |
| eī / eae / ea | suscitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | suscitābō |
| tū | suscitābis |
| is / ea / id | suscitābit |
| nōs | suscitābimus |
| vōs | suscitābitis |
| eī / eae / ea | suscitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | suscitāvī |
| tū | suscitāvistī |
| is / ea / id | suscitāvit |
| nōs | suscitāvimus |
| vōs | suscitāvistis |
| eī / eae / ea | suscitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | suscitāveram |
| tū | suscitāverās |
| is / ea / id | suscitāverat |
| nōs | suscitāverāmus |
| vōs | suscitāverātis |
| eī / eae / ea | suscitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | suscitāverō |
| tū | suscitāveris |
| is / ea / id | suscitāverit |
| nōs | suscitāverimus |
| vōs | suscitāveritis |
| eī / eae / ea | suscitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suscitem |
| tū | suscitēs |
| is / ea / id | suscitet |
| nōs | suscitēmus |
| vōs | suscitētis |
| eī / eae / ea | suscitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suscitārem |
| tū | suscitārēs |
| is / ea / id | suscitāret |
| nōs | suscitārēmus |
| vōs | suscitārētis |
| eī / eae / ea | suscitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | suscitāverim |
| tū | suscitāverīs |
| is / ea / id | suscitāverit |
| nōs | suscitāverīmus |
| vōs | suscitāverītis |
| eī / eae / ea | suscitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | suscitāvissem |
| tū | suscitāvissēs |
| is / ea / id | suscitāvisset |
| nōs | suscitāvissēmus |
| vōs | suscitāvissētis |
| eī / eae / ea | suscitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | suscitā |
| vōs | suscitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | suscitātō |
| is / ea / id | suscitātō |
| vōs | suscitātōte |
| eī / eae / ea | suscitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suscitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suscitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suscitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | suscitāns |
Participium futūrum
| — | suscitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | suscitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | suscitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | suscitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | suscitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | suscitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | suscitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suscitor |
| tū | suscitāris |
| is / ea / id | suscitātur |
| nōs | suscitāmur |
| vōs | suscitāminī |
| eī / eae / ea | suscitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suscitābar |
| tū | suscitābāris |
| is / ea / id | suscitābātur |
| nōs | suscitābāmur |
| vōs | suscitābāminī |
| eī / eae / ea | suscitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | suscitābor |
| tū | suscitāberis |
| is / ea / id | suscitābitur |
| nōs | suscitābimur |
| vōs | suscitābiminī |
| eī / eae / ea | suscitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | susciter |
| tū | suscitēris |
| is / ea / id | suscitētur |
| nōs | suscitēmur |
| vōs | suscitēminī |
| eī / eae / ea | suscitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suscitārer |
| tū | suscitārēris |
| is / ea / id | suscitārētur |
| nōs | suscitārēmur |
| vōs | suscitārēminī |
| eī / eae / ea | suscitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | suscitāre |
| vōs | suscitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | suscitātor |
| is / ea / id | suscitātor |
| eī / eae / ea | suscitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suscitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suscitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suscitātum īrī |
Participium perfectum
| — | suscitātus |
Participium futūrum
| — | suscitandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.