Conjugation of suspiro
/[sʊsˈpiː.roː]/to sigh (to inhale a larger quantity of air than usual, and immediately expel it) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suspīrō |
| tū | suspīrās |
| is / ea / id | suspīrat |
| nōs | suspīrāmus |
| vōs | suspīrātis |
| eī / eae / ea | suspīrant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suspīrābam |
| tū | suspīrābās |
| is / ea / id | suspīrābat |
| nōs | suspīrābāmus |
| vōs | suspīrābātis |
| eī / eae / ea | suspīrābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | suspīrābō |
| tū | suspīrābis |
| is / ea / id | suspīrābit |
| nōs | suspīrābimus |
| vōs | suspīrābitis |
| eī / eae / ea | suspīrābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | suspīrāvī |
| tū | suspīrāvistī |
| is / ea / id | suspīrāvit |
| nōs | suspīrāvimus |
| vōs | suspīrāvistis |
| eī / eae / ea | suspīrāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | suspīrāveram |
| tū | suspīrāverās |
| is / ea / id | suspīrāverat |
| nōs | suspīrāverāmus |
| vōs | suspīrāverātis |
| eī / eae / ea | suspīrāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | suspīrāverō |
| tū | suspīrāveris |
| is / ea / id | suspīrāverit |
| nōs | suspīrāverimus |
| vōs | suspīrāveritis |
| eī / eae / ea | suspīrāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suspīrem |
| tū | suspīrēs |
| is / ea / id | suspīret |
| nōs | suspīrēmus |
| vōs | suspīrētis |
| eī / eae / ea | suspīrent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suspīrārem |
| tū | suspīrārēs |
| is / ea / id | suspīrāret |
| nōs | suspīrārēmus |
| vōs | suspīrārētis |
| eī / eae / ea | suspīrārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | suspīrāverim |
| tū | suspīrāverīs |
| is / ea / id | suspīrāverit |
| nōs | suspīrāverīmus |
| vōs | suspīrāverītis |
| eī / eae / ea | suspīrāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | suspīrāvissem |
| tū | suspīrāvissēs |
| is / ea / id | suspīrāvisset |
| nōs | suspīrāvissēmus |
| vōs | suspīrāvissētis |
| eī / eae / ea | suspīrāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | suspīrā |
| vōs | suspīrāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | suspīrātō |
| is / ea / id | suspīrātō |
| vōs | suspīrātōte |
| eī / eae / ea | suspīrantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suspīrāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suspīrāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suspīrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | suspīrāns |
Participium futūrum
| — | suspīrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | suspīrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | suspīrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | suspīrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | suspīrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | suspīrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | suspīrātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | suspīror |
| tū | suspīrāris |
| is / ea / id | suspīrātur |
| nōs | suspīrāmur |
| vōs | suspīrāminī |
| eī / eae / ea | suspīrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | suspīrābar |
| tū | suspīrābāris |
| is / ea / id | suspīrābātur |
| nōs | suspīrābāmur |
| vōs | suspīrābāminī |
| eī / eae / ea | suspīrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | suspīrābor |
| tū | suspīrāberis |
| is / ea / id | suspīrābitur |
| nōs | suspīrābimur |
| vōs | suspīrābiminī |
| eī / eae / ea | suspīrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | suspīrer |
| tū | suspīrēris |
| is / ea / id | suspīrētur |
| nōs | suspīrēmur |
| vōs | suspīrēminī |
| eī / eae / ea | suspīrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | suspīrārer |
| tū | suspīrārēris |
| is / ea / id | suspīrārētur |
| nōs | suspīrārēmur |
| vōs | suspīrārēminī |
| eī / eae / ea | suspīrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | suspīrāre |
| vōs | suspīrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | suspīrātor |
| is / ea / id | suspīrātor |
| eī / eae / ea | suspīrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | suspīrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suspīrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suspīrātum īrī |
Participium perfectum
| — | suspīrātus |
Participium futūrum
| — | suspīrandus |