Conjugation of obmolior
[ɔmˈmoː.li.ɔr]to push in front of (as a defence or obstruction) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obmōlior |
| tū | obmōlīris |
| is / ea / id | obmōlītur |
| nōs | obmōlīmur |
| vōs | obmōlīminī |
| eī / eae / ea | obmōliuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obmōliēbar |
| tū | obmōliēbāris |
| is / ea / id | obmōliēbātur |
| nōs | obmōliēbāmur |
| vōs | obmōliēbāminī |
| eī / eae / ea | obmōliēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obmōliar |
| tū | obmōliēris |
| is / ea / id | obmōliētur |
| nōs | obmōliēmur |
| vōs | obmōliēminī |
| eī / eae / ea | obmōlientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obmōliar |
| tū | obmōliāris |
| is / ea / id | obmōliātur |
| nōs | obmōliāmur |
| vōs | obmōliāminī |
| eī / eae / ea | obmōliantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obmōlīrer |
| tū | obmōlīrēris |
| is / ea / id | obmōlīrētur |
| nōs | obmōlīrēmur |
| vōs | obmōlīrēminī |
| eī / eae / ea | obmōlīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obmōlīre |
| vōs | obmōlīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obmōlītor |
| is / ea / id | obmōlītor |
| eī / eae / ea | obmōliuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obmōlīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obmōlītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obmōlītūrum esse |
Participium praesēns
| — | obmōliēns |
Participium futūrum
| — | obmōlītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obmōliendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obmōliendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obmōliendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obmōliendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obmōlītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obmōlītū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | obmōliendus |