Conjugation of obmutesco
[ɔm.muːˈteːs.koː]to lose one's speech, become dumb Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obmūtēscō |
| tū | obmūtēscis |
| is / ea / id | obmūtēscit |
| nōs | obmūtēscimus |
| vōs | obmūtēscitis |
| eī / eae / ea | obmūtēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obmūtēscēbam |
| tū | obmūtēscēbās |
| is / ea / id | obmūtēscēbat |
| nōs | obmūtēscēbāmus |
| vōs | obmūtēscēbātis |
| eī / eae / ea | obmūtēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obmūtēscam |
| tū | obmūtēscēs |
| is / ea / id | obmūtēscet |
| nōs | obmūtēscēmus |
| vōs | obmūtēscētis |
| eī / eae / ea | obmūtēscent |
Indicātīvus perfectum
| ego | obmūtuī |
| tū | obmūtuistī |
| is / ea / id | obmūtuit |
| nōs | obmūtuimus |
| vōs | obmūtuistis |
| eī / eae / ea | obmūtuērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obmūtueram |
| tū | obmūtuerās |
| is / ea / id | obmūtuerat |
| nōs | obmūtuerāmus |
| vōs | obmūtuerātis |
| eī / eae / ea | obmūtuerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obmūtuerō |
| tū | obmūtueris |
| is / ea / id | obmūtuerit |
| nōs | obmūtuerimus |
| vōs | obmūtueritis |
| eī / eae / ea | obmūtuerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obmūtēscam |
| tū | obmūtēscās |
| is / ea / id | obmūtēscat |
| nōs | obmūtēscāmus |
| vōs | obmūtēscātis |
| eī / eae / ea | obmūtēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obmūtēscerem |
| tū | obmūtēscerēs |
| is / ea / id | obmūtēsceret |
| nōs | obmūtēscerēmus |
| vōs | obmūtēscerētis |
| eī / eae / ea | obmūtēscerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obmūtuerim |
| tū | obmūtuerīs |
| is / ea / id | obmūtuerit |
| nōs | obmūtuerīmus |
| vōs | obmūtuerītis |
| eī / eae / ea | obmūtuerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obmūtuissem |
| tū | obmūtuissēs |
| is / ea / id | obmūtuisset |
| nōs | obmūtuissēmus |
| vōs | obmūtuissētis |
| eī / eae / ea | obmūtuissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obmūtēsce |
| vōs | obmūtēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | obmūtēscitō |
| is / ea / id | obmūtēscitō |
| vōs | obmūtēscitōte |
| eī / eae / ea | obmūtēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obmūtēscere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obmūtuisse |
Participium praesēns
| — | obmūtēscēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | obmūtēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obmūtēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obmūtēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obmūtēscendō |