Conjugation of innascor
[ɪnˈnaːs.kɔr]to arise in, originate in, be produced in Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | innāscor |
| tū | innāsceris |
| is / ea / id | innāscitur |
| nōs | innāscimur |
| vōs | innāsciminī |
| eī / eae / ea | innāscuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | innāscēbar |
| tū | innāscēbāris |
| is / ea / id | innāscēbātur |
| nōs | innāscēbāmur |
| vōs | innāscēbāminī |
| eī / eae / ea | innāscēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | innāscar |
| tū | innāscēris |
| is / ea / id | innāscētur |
| nōs | innāscēmur |
| vōs | innāscēminī |
| eī / eae / ea | innāscentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | innāscar |
| tū | innāscāris |
| is / ea / id | innāscātur |
| nōs | innāscāmur |
| vōs | innāscāminī |
| eī / eae / ea | innāscantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | innāscerer |
| tū | innāscerēris |
| is / ea / id | innāscerētur |
| nōs | innāscerēmur |
| vōs | innāscerēminī |
| eī / eae / ea | innāscerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | innāscere |
| vōs | innāsciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | innāscitor |
| is / ea / id | innāscitor |
| eī / eae / ea | innāscuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | innāscī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | innātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | innātūrum esse |
Participium praesēns
| — | innāscēns |
Participium futūrum
| — | innātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | innāscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | innāscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | innāscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | innāscendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | innātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | innātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | innāscendus |