Conjugation of innato
[ˈɪn.na.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of innātus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | innatō |
| tū | innatās |
| is / ea / id | innatat |
| nōs | innatāmus |
| vōs | innatātis |
| eī / eae / ea | innatant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | innatābam |
| tū | innatābās |
| is / ea / id | innatābat |
| nōs | innatābāmus |
| vōs | innatābātis |
| eī / eae / ea | innatābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | innatābō |
| tū | innatābis |
| is / ea / id | innatābit |
| nōs | innatābimus |
| vōs | innatābitis |
| eī / eae / ea | innatābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | innatāvī |
| tū | innatāvistī |
| is / ea / id | innatāvit |
| nōs | innatāvimus |
| vōs | innatāvistis |
| eī / eae / ea | innatāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | innatāveram |
| tū | innatāverās |
| is / ea / id | innatāverat |
| nōs | innatāverāmus |
| vōs | innatāverātis |
| eī / eae / ea | innatāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | innatāverō |
| tū | innatāveris |
| is / ea / id | innatāverit |
| nōs | innatāverimus |
| vōs | innatāveritis |
| eī / eae / ea | innatāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | innatem |
| tū | innatēs |
| is / ea / id | innatet |
| nōs | innatēmus |
| vōs | innatētis |
| eī / eae / ea | innatent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | innatārem |
| tū | innatārēs |
| is / ea / id | innatāret |
| nōs | innatārēmus |
| vōs | innatārētis |
| eī / eae / ea | innatārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | innatāverim |
| tū | innatāverīs |
| is / ea / id | innatāverit |
| nōs | innatāverīmus |
| vōs | innatāverītis |
| eī / eae / ea | innatāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | innatāvissem |
| tū | innatāvissēs |
| is / ea / id | innatāvisset |
| nōs | innatāvissēmus |
| vōs | innatāvissētis |
| eī / eae / ea | innatāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | innatā |
| vōs | innatāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | innatātō |
| is / ea / id | innatātō |
| vōs | innatātōte |
| eī / eae / ea | innatantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | innatāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | innatāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | innatātūrum esse |
Participium praesēns
| — | innatāns |
Participium futūrum
| — | innatātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | innatandī |
Gerundium (datīvus)
| — | innatandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | innatandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | innatandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | innatātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | innatātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | innator |
| tū | innatāris |
| is / ea / id | innatātur |
| nōs | innatāmur |
| vōs | innatāminī |
| eī / eae / ea | innatantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | innatābar |
| tū | innatābāris |
| is / ea / id | innatābātur |
| nōs | innatābāmur |
| vōs | innatābāminī |
| eī / eae / ea | innatābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | innatābor |
| tū | innatāberis |
| is / ea / id | innatābitur |
| nōs | innatābimur |
| vōs | innatābiminī |
| eī / eae / ea | innatābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | innater |
| tū | innatēris |
| is / ea / id | innatētur |
| nōs | innatēmur |
| vōs | innatēminī |
| eī / eae / ea | innatentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | innatārer |
| tū | innatārēris |
| is / ea / id | innatārētur |
| nōs | innatārēmur |
| vōs | innatārēminī |
| eī / eae / ea | innatārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | innatāre |
| vōs | innatāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | innatātor |
| is / ea / id | innatātor |
| eī / eae / ea | innatantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | innatārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | innatātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | innatātum īrī |
Participium perfectum
| — | innatātus |
Participium futūrum
| — | innatandus |