Conjugation of indubito
[ɪnˈdʊ.bɪ.toː]to throw doubt upon, express distrust of (+ dative) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | indubitō |
| tū | indubitās |
| is / ea / id | indubitat |
| nōs | indubitāmus |
| vōs | indubitātis |
| eī / eae / ea | indubitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | indubitābam |
| tū | indubitābās |
| is / ea / id | indubitābat |
| nōs | indubitābāmus |
| vōs | indubitābātis |
| eī / eae / ea | indubitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | indubitābō |
| tū | indubitābis |
| is / ea / id | indubitābit |
| nōs | indubitābimus |
| vōs | indubitābitis |
| eī / eae / ea | indubitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | indubitāvī |
| tū | indubitāvistī |
| is / ea / id | indubitāvit |
| nōs | indubitāvimus |
| vōs | indubitāvistis |
| eī / eae / ea | indubitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | indubitāveram |
| tū | indubitāverās |
| is / ea / id | indubitāverat |
| nōs | indubitāverāmus |
| vōs | indubitāverātis |
| eī / eae / ea | indubitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | indubitāverō |
| tū | indubitāveris |
| is / ea / id | indubitāverit |
| nōs | indubitāverimus |
| vōs | indubitāveritis |
| eī / eae / ea | indubitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | indubitem |
| tū | indubitēs |
| is / ea / id | indubitet |
| nōs | indubitēmus |
| vōs | indubitētis |
| eī / eae / ea | indubitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | indubitārem |
| tū | indubitārēs |
| is / ea / id | indubitāret |
| nōs | indubitārēmus |
| vōs | indubitārētis |
| eī / eae / ea | indubitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | indubitāverim |
| tū | indubitāverīs |
| is / ea / id | indubitāverit |
| nōs | indubitāverīmus |
| vōs | indubitāverītis |
| eī / eae / ea | indubitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | indubitāvissem |
| tū | indubitāvissēs |
| is / ea / id | indubitāvisset |
| nōs | indubitāvissēmus |
| vōs | indubitāvissētis |
| eī / eae / ea | indubitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | indubitā |
| vōs | indubitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | indubitātō |
| is / ea / id | indubitātō |
| vōs | indubitātōte |
| eī / eae / ea | indubitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | indubitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | indubitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | indubitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | indubitāns |
Participium futūrum
| — | indubitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | indubitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | indubitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | indubitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | indubitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | indubitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | indubitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | indubitor |
| tū | indubitāris |
| is / ea / id | indubitātur |
| nōs | indubitāmur |
| vōs | indubitāminī |
| eī / eae / ea | indubitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | indubitābar |
| tū | indubitābāris |
| is / ea / id | indubitābātur |
| nōs | indubitābāmur |
| vōs | indubitābāminī |
| eī / eae / ea | indubitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | indubitābor |
| tū | indubitāberis |
| is / ea / id | indubitābitur |
| nōs | indubitābimur |
| vōs | indubitābiminī |
| eī / eae / ea | indubitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | indubiter |
| tū | indubitēris |
| is / ea / id | indubitētur |
| nōs | indubitēmur |
| vōs | indubitēminī |
| eī / eae / ea | indubitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | indubitārer |
| tū | indubitārēris |
| is / ea / id | indubitārētur |
| nōs | indubitārēmur |
| vōs | indubitārēminī |
| eī / eae / ea | indubitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | indubitāre |
| vōs | indubitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | indubitātor |
| is / ea / id | indubitātor |
| eī / eae / ea | indubitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | indubitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | indubitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | indubitātum īrī |
Participium perfectum
| — | indubitātus |
Participium futūrum
| — | indubitandus |