Conjugation of indulgeo
[ɪnˈdʊɫ.ɡe.oː]to give oneself up (to); to be addicted (to), indulge (in) (takes a dative object) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | indulgeō |
| tū | indulgēs |
| is / ea / id | indulget |
| nōs | indulgēmus |
| vōs | indulgētis |
| eī / eae / ea | indulgent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | indulgēbam |
| tū | indulgēbās |
| is / ea / id | indulgēbat |
| nōs | indulgēbāmus |
| vōs | indulgēbātis |
| eī / eae / ea | indulgēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | indulgēbō |
| tū | indulgēbis |
| is / ea / id | indulgēbit |
| nōs | indulgēbimus |
| vōs | indulgēbitis |
| eī / eae / ea | indulgēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | indulsī |
| tū | indulsistī |
| is / ea / id | indulsit |
| nōs | indulsimus |
| vōs | indulsistis |
| eī / eae / ea | indulsērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | indulseram |
| tū | indulserās |
| is / ea / id | indulserat |
| nōs | indulserāmus |
| vōs | indulserātis |
| eī / eae / ea | indulserant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | indulserō |
| tū | indulseris |
| is / ea / id | indulserit |
| nōs | indulserimus |
| vōs | indulseritis |
| eī / eae / ea | indulserint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | indulgeam |
| tū | indulgeās |
| is / ea / id | indulgeat |
| nōs | indulgeāmus |
| vōs | indulgeātis |
| eī / eae / ea | indulgeant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | indulgērem |
| tū | indulgērēs |
| is / ea / id | indulgēret |
| nōs | indulgērēmus |
| vōs | indulgērētis |
| eī / eae / ea | indulgērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | indulserim |
| tū | indulserīs |
| is / ea / id | indulserit |
| nōs | indulserīmus |
| vōs | indulserītis |
| eī / eae / ea | indulserint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | indulsissem |
| tū | indulsissēs |
| is / ea / id | indulsisset |
| nōs | indulsissēmus |
| vōs | indulsissētis |
| eī / eae / ea | indulsissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | indulgē |
| vōs | indulgēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | indulgētō |
| is / ea / id | indulgētō |
| vōs | indulgētōte |
| eī / eae / ea | indulgentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | indulgēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | indulsisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | indultūrum esse |
Participium praesēns
| — | indulgēns |
Participium futūrum
| — | indultūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | indulgendī |
Gerundium (datīvus)
| — | indulgendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | indulgendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | indulgendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | indultum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | indultū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | indulgeor |
| tū | indulgēris |
| is / ea / id | indulgētur |
| nōs | indulgēmur |
| vōs | indulgēminī |
| eī / eae / ea | indulgentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | indulgēbar |
| tū | indulgēbāris |
| is / ea / id | indulgēbātur |
| nōs | indulgēbāmur |
| vōs | indulgēbāminī |
| eī / eae / ea | indulgēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | indulgēbor |
| tū | indulgēberis |
| is / ea / id | indulgēbitur |
| nōs | indulgēbimur |
| vōs | indulgēbiminī |
| eī / eae / ea | indulgēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | indulgear |
| tū | indulgeāris |
| is / ea / id | indulgeātur |
| nōs | indulgeāmur |
| vōs | indulgeāminī |
| eī / eae / ea | indulgeantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | indulgērer |
| tū | indulgērēris |
| is / ea / id | indulgērētur |
| nōs | indulgērēmur |
| vōs | indulgērēminī |
| eī / eae / ea | indulgērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | indulgēre |
| vōs | indulgēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | indulgētor |
| is / ea / id | indulgētor |
| eī / eae / ea | indulgentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | indulgērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | indultum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | indultum īrī |
Participium perfectum
| — | indultus |
Participium futūrum
| — | indulgendus |