Conjugation of concalesco
/[kɔŋ.kaˈɫeːs.koː]/to become hot, glow with heat Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | concalēscō |
| tū | concalēscis |
| is / ea / id | concalēscit |
| nōs | concalēscimus |
| vōs | concalēscitis |
| eī / eae / ea | concalēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | concalēscēbam |
| tū | concalēscēbās |
| is / ea / id | concalēscēbat |
| nōs | concalēscēbāmus |
| vōs | concalēscēbātis |
| eī / eae / ea | concalēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | concalēscam |
| tū | concalēscēs |
| is / ea / id | concalēscet |
| nōs | concalēscēmus |
| vōs | concalēscētis |
| eī / eae / ea | concalēscent |
Indicātīvus perfectum
| ego | concaluī |
| tū | concaluistī |
| is / ea / id | concaluit |
| nōs | concaluimus |
| vōs | concaluistis |
| eī / eae / ea | concaluērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | concalueram |
| tū | concaluerās |
| is / ea / id | concaluerat |
| nōs | concaluerāmus |
| vōs | concaluerātis |
| eī / eae / ea | concaluerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | concaluerō |
| tū | concalueris |
| is / ea / id | concaluerit |
| nōs | concaluerimus |
| vōs | concalueritis |
| eī / eae / ea | concaluerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | concalēscam |
| tū | concalēscās |
| is / ea / id | concalēscat |
| nōs | concalēscāmus |
| vōs | concalēscātis |
| eī / eae / ea | concalēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | concalēscerem |
| tū | concalēscerēs |
| is / ea / id | concalēsceret |
| nōs | concalēscerēmus |
| vōs | concalēscerētis |
| eī / eae / ea | concalēscerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | concaluerim |
| tū | concaluerīs |
| is / ea / id | concaluerit |
| nōs | concaluerīmus |
| vōs | concaluerītis |
| eī / eae / ea | concaluerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | concaluissem |
| tū | concaluissēs |
| is / ea / id | concaluisset |
| nōs | concaluissēmus |
| vōs | concaluissētis |
| eī / eae / ea | concaluissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | concalēsce |
| vōs | concalēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | concalēscitō |
| is / ea / id | concalēscitō |
| vōs | concalēscitōte |
| eī / eae / ea | concalēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | concalēscere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | concaluisse |
Participium praesēns
| — | concalēscēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | concalēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | concalēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | concalēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | concalēscendō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | concalēscor |
| tū | concalēsceris |
| is / ea / id | concalēscitur |
| nōs | concalēscimur |
| vōs | concalēsciminī |
| eī / eae / ea | concalēscuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | concalēscēbar |
| tū | concalēscēbāris |
| is / ea / id | concalēscēbātur |
| nōs | concalēscēbāmur |
| vōs | concalēscēbāminī |
| eī / eae / ea | concalēscēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | concalēscar |
| tū | concalēscēris |
| is / ea / id | concalēscētur |
| nōs | concalēscēmur |
| vōs | concalēscēminī |
| eī / eae / ea | concalēscentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | concalēscar |
| tū | concalēscāris |
| is / ea / id | concalēscātur |
| nōs | concalēscāmur |
| vōs | concalēscāminī |
| eī / eae / ea | concalēscantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | concalēscerer |
| tū | concalēscerēris |
| is / ea / id | concalēscerētur |
| nōs | concalēscerēmur |
| vōs | concalēscerēminī |
| eī / eae / ea | concalēscerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | concalēscere |
| vōs | concalēsciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | concalēscitor |
| is / ea / id | concalēscitor |
| eī / eae / ea | concalēscuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | concalēscī |
Participium futūrum
| — | concalēscendus |