HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← concelo — definición

Conjugation of concelo

Regular CEFR B1
/[kɔŋˈkeː.ɫoː]/

to conceal carefully Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego concēlō
concēlās
is / ea / id concēlat
nōs concēlāmus
vōs concēlātis
eī / eae / ea concēlant
Indicātīvus imperfectum
ego concēlābam
concēlābās
is / ea / id concēlābat
nōs concēlābāmus
vōs concēlābātis
eī / eae / ea concēlābant
Indicātīvus futūrum
ego concēlābō
concēlābis
is / ea / id concēlābit
nōs concēlābimus
vōs concēlābitis
eī / eae / ea concēlābunt
Indicātīvus perfectum
ego concēlāvī
concēlāvistī
is / ea / id concēlāvit
nōs concēlāvimus
vōs concēlāvistis
eī / eae / ea concēlāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego concēlāveram
concēlāverās
is / ea / id concēlāverat
nōs concēlāverāmus
vōs concēlāverātis
eī / eae / ea concēlāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego concēlāverō
concēlāveris
is / ea / id concēlāverit
nōs concēlāverimus
vōs concēlāveritis
eī / eae / ea concēlāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego concēlem
concēlēs
is / ea / id concēlet
nōs concēlēmus
vōs concēlētis
eī / eae / ea concēlent
Coniūnctīvus imperfectum
ego concēlārem
concēlārēs
is / ea / id concēlāret
nōs concēlārēmus
vōs concēlārētis
eī / eae / ea concēlārent
Coniūnctīvus perfectum
ego concēlāverim
concēlāverīs
is / ea / id concēlāverit
nōs concēlāverīmus
vōs concēlāverītis
eī / eae / ea concēlāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego concēlāvissem
concēlāvissēs
is / ea / id concēlāvisset
nōs concēlāvissēmus
vōs concēlāvissētis
eī / eae / ea concēlāvissent
Imperātīvus praesēns
concēlā
vōs concēlāte
Imperātīvus futūrum
concēlātō
is / ea / id concēlātō
vōs concēlātōte
eī / eae / ea concēlantō
Īnfīnītīvus praesēns
concēlāre
Īnfīnītīvus perfectum
concēlāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
concēlātūrum esse
Participium praesēns
concēlāns
Participium futūrum
concēlātūrus
Gerundium (genitīvus)
concēlandī
Gerundium (datīvus)
concēlandō
Gerundium (accūsātīvus)
concēlandum
Gerundium (ablātīvus)
concēlandō
Supīnum (accūsātīvus)
concēlātum
Supīnum (ablātīvus)
concēlātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego concēlor
concēlāris
is / ea / id concēlātur
nōs concēlāmur
vōs concēlāminī
eī / eae / ea concēlantur
Indicātīvus imperfectum
ego concēlābar
concēlābāris
is / ea / id concēlābātur
nōs concēlābāmur
vōs concēlābāminī
eī / eae / ea concēlābantur
Indicātīvus futūrum
ego concēlābor
concēlāberis
is / ea / id concēlābitur
nōs concēlābimur
vōs concēlābiminī
eī / eae / ea concēlābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego concēler
concēlēris
is / ea / id concēlētur
nōs concēlēmur
vōs concēlēminī
eī / eae / ea concēlentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego concēlārer
concēlārēris
is / ea / id concēlārētur
nōs concēlārēmur
vōs concēlārēminī
eī / eae / ea concēlārentur
Imperātīvus praesēns
concēlāre
vōs concēlāminī
Imperātīvus futūrum
concēlātor
is / ea / id concēlātor
eī / eae / ea concēlantor
Īnfīnītīvus praesēns
concēlārī
Īnfīnītīvus perfectum
concēlātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
concēlātum īrī
Participium perfectum
concēlātus
Participium futūrum
concēlandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary