Conjugation of approbo
/[ˈap.prɔ.boː]/to regard as good, approve, favor or favour, commend, endorse Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | approbō |
| tū | approbās |
| is / ea / id | approbat |
| nōs | approbāmus |
| vōs | approbātis |
| eī / eae / ea | approbant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | approbābam |
| tū | approbābās |
| is / ea / id | approbābat |
| nōs | approbābāmus |
| vōs | approbābātis |
| eī / eae / ea | approbābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | approbābō |
| tū | approbābis |
| is / ea / id | approbābit |
| nōs | approbābimus |
| vōs | approbābitis |
| eī / eae / ea | approbābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | approbāvī |
| tū | approbāvistī |
| is / ea / id | approbāvit |
| nōs | approbāvimus |
| vōs | approbāvistis |
| eī / eae / ea | approbāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | approbāveram |
| tū | approbāverās |
| is / ea / id | approbāverat |
| nōs | approbāverāmus |
| vōs | approbāverātis |
| eī / eae / ea | approbāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | approbāverō |
| tū | approbāveris |
| is / ea / id | approbāverit |
| nōs | approbāverimus |
| vōs | approbāveritis |
| eī / eae / ea | approbāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | approbem |
| tū | approbēs |
| is / ea / id | approbet |
| nōs | approbēmus |
| vōs | approbētis |
| eī / eae / ea | approbent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | approbārem |
| tū | approbārēs |
| is / ea / id | approbāret |
| nōs | approbārēmus |
| vōs | approbārētis |
| eī / eae / ea | approbārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | approbāverim |
| tū | approbāverīs |
| is / ea / id | approbāverit |
| nōs | approbāverīmus |
| vōs | approbāverītis |
| eī / eae / ea | approbāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | approbāvissem |
| tū | approbāvissēs |
| is / ea / id | approbāvisset |
| nōs | approbāvissēmus |
| vōs | approbāvissētis |
| eī / eae / ea | approbāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | approbā |
| vōs | approbāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | approbātō |
| is / ea / id | approbātō |
| vōs | approbātōte |
| eī / eae / ea | approbantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | approbāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | approbāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | approbātūrum esse |
Participium praesēns
| — | approbāns |
Participium futūrum
| — | approbātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | approbandī |
Gerundium (datīvus)
| — | approbandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | approbandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | approbandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | approbātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | approbātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | approbor |
| tū | approbāris |
| is / ea / id | approbātur |
| nōs | approbāmur |
| vōs | approbāminī |
| eī / eae / ea | approbantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | approbābar |
| tū | approbābāris |
| is / ea / id | approbābātur |
| nōs | approbābāmur |
| vōs | approbābāminī |
| eī / eae / ea | approbābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | approbābor |
| tū | approbāberis |
| is / ea / id | approbābitur |
| nōs | approbābimur |
| vōs | approbābiminī |
| eī / eae / ea | approbābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | approber |
| tū | approbēris |
| is / ea / id | approbētur |
| nōs | approbēmur |
| vōs | approbēminī |
| eī / eae / ea | approbentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | approbārer |
| tū | approbārēris |
| is / ea / id | approbārētur |
| nōs | approbārēmur |
| vōs | approbārēminī |
| eī / eae / ea | approbārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | approbāre |
| vōs | approbāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | approbātor |
| is / ea / id | approbātor |
| eī / eae / ea | approbantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | approbārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | approbātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | approbātum īrī |
Participium perfectum
| — | approbātus |
Participium futūrum
| — | approbandus |