HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← appugno — definición

Conjugation of appugno

Regular CEFR B1
/[apˈpʊŋ.noː]/

to fight against, attack, assault Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego appugnō
appugnās
is / ea / id appugnat
nōs appugnāmus
vōs appugnātis
eī / eae / ea appugnant
Indicātīvus imperfectum
ego appugnābam
appugnābās
is / ea / id appugnābat
nōs appugnābāmus
vōs appugnābātis
eī / eae / ea appugnābant
Indicātīvus futūrum
ego appugnābō
appugnābis
is / ea / id appugnābit
nōs appugnābimus
vōs appugnābitis
eī / eae / ea appugnābunt
Indicātīvus perfectum
ego appugnāvī
appugnāvistī
is / ea / id appugnāvit
nōs appugnāvimus
vōs appugnāvistis
eī / eae / ea appugnāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego appugnāveram
appugnāverās
is / ea / id appugnāverat
nōs appugnāverāmus
vōs appugnāverātis
eī / eae / ea appugnāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego appugnāverō
appugnāveris
is / ea / id appugnāverit
nōs appugnāverimus
vōs appugnāveritis
eī / eae / ea appugnāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego appugnem
appugnēs
is / ea / id appugnet
nōs appugnēmus
vōs appugnētis
eī / eae / ea appugnent
Coniūnctīvus imperfectum
ego appugnārem
appugnārēs
is / ea / id appugnāret
nōs appugnārēmus
vōs appugnārētis
eī / eae / ea appugnārent
Coniūnctīvus perfectum
ego appugnāverim
appugnāverīs
is / ea / id appugnāverit
nōs appugnāverīmus
vōs appugnāverītis
eī / eae / ea appugnāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego appugnāvissem
appugnāvissēs
is / ea / id appugnāvisset
nōs appugnāvissēmus
vōs appugnāvissētis
eī / eae / ea appugnāvissent
Imperātīvus praesēns
appugnā
vōs appugnāte
Imperātīvus futūrum
appugnātō
is / ea / id appugnātō
vōs appugnātōte
eī / eae / ea appugnantō
Īnfīnītīvus praesēns
appugnāre
Īnfīnītīvus perfectum
appugnāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
appugnātūrum esse
Participium praesēns
appugnāns
Participium futūrum
appugnātūrus
Gerundium (genitīvus)
appugnandī
Gerundium (datīvus)
appugnandō
Gerundium (accūsātīvus)
appugnandum
Gerundium (ablātīvus)
appugnandō
Supīnum (accūsātīvus)
appugnātum
Supīnum (ablātīvus)
appugnātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego appugnor
appugnāris
is / ea / id appugnātur
nōs appugnāmur
vōs appugnāminī
eī / eae / ea appugnantur
Indicātīvus imperfectum
ego appugnābar
appugnābāris
is / ea / id appugnābātur
nōs appugnābāmur
vōs appugnābāminī
eī / eae / ea appugnābantur
Indicātīvus futūrum
ego appugnābor
appugnāberis
is / ea / id appugnābitur
nōs appugnābimur
vōs appugnābiminī
eī / eae / ea appugnābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego appugner
appugnēris
is / ea / id appugnētur
nōs appugnēmur
vōs appugnēminī
eī / eae / ea appugnentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego appugnārer
appugnārēris
is / ea / id appugnārētur
nōs appugnārēmur
vōs appugnārēminī
eī / eae / ea appugnārentur
Imperātīvus praesēns
appugnāre
vōs appugnāminī
Imperātīvus futūrum
appugnātor
is / ea / id appugnātor
eī / eae / ea appugnantor
Īnfīnītīvus praesēns
appugnārī
Īnfīnītīvus perfectum
appugnātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
appugnātum īrī
Participium perfectum
appugnātus
Participium futūrum
appugnandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary