Conjugation of adiudico
[adˈjuː.dɪ.koː]to grant or award something to someone as a judge; adjudge Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adiūdicō |
| tū | adiūdicās |
| is / ea / id | adiūdicat |
| nōs | adiūdicāmus |
| vōs | adiūdicātis |
| eī / eae / ea | adiūdicant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adiūdicābam |
| tū | adiūdicābās |
| is / ea / id | adiūdicābat |
| nōs | adiūdicābāmus |
| vōs | adiūdicābātis |
| eī / eae / ea | adiūdicābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | adiūdicābō |
| tū | adiūdicābis |
| is / ea / id | adiūdicābit |
| nōs | adiūdicābimus |
| vōs | adiūdicābitis |
| eī / eae / ea | adiūdicābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | adiūdicāvī |
| tū | adiūdicāvistī |
| is / ea / id | adiūdicāvit |
| nōs | adiūdicāvimus |
| vōs | adiūdicāvistis |
| eī / eae / ea | adiūdicāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | adiūdicāveram |
| tū | adiūdicāverās |
| is / ea / id | adiūdicāverat |
| nōs | adiūdicāverāmus |
| vōs | adiūdicāverātis |
| eī / eae / ea | adiūdicāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | adiūdicāverō |
| tū | adiūdicāveris |
| is / ea / id | adiūdicāverit |
| nōs | adiūdicāverimus |
| vōs | adiūdicāveritis |
| eī / eae / ea | adiūdicāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adiūdicem |
| tū | adiūdicēs |
| is / ea / id | adiūdicet |
| nōs | adiūdicēmus |
| vōs | adiūdicētis |
| eī / eae / ea | adiūdicent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adiūdicārem |
| tū | adiūdicārēs |
| is / ea / id | adiūdicāret |
| nōs | adiūdicārēmus |
| vōs | adiūdicārētis |
| eī / eae / ea | adiūdicārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | adiūdicāverim |
| tū | adiūdicāverīs |
| is / ea / id | adiūdicāverit |
| nōs | adiūdicāverīmus |
| vōs | adiūdicāverītis |
| eī / eae / ea | adiūdicāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | adiūdicāvissem |
| tū | adiūdicāvissēs |
| is / ea / id | adiūdicāvisset |
| nōs | adiūdicāvissēmus |
| vōs | adiūdicāvissētis |
| eī / eae / ea | adiūdicāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | adiūdicā |
| vōs | adiūdicāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | adiūdicātō |
| is / ea / id | adiūdicātō |
| vōs | adiūdicātōte |
| eī / eae / ea | adiūdicantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adiūdicāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | adiūdicāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | adiūdicātūrum esse |
Participium praesēns
| — | adiūdicāns |
Participium futūrum
| — | adiūdicātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | adiūdicandī |
Gerundium (datīvus)
| — | adiūdicandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | adiūdicandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | adiūdicandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | adiūdicātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | adiūdicātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adiūdicor |
| tū | adiūdicāris |
| is / ea / id | adiūdicātur |
| nōs | adiūdicāmur |
| vōs | adiūdicāminī |
| eī / eae / ea | adiūdicantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adiūdicābar |
| tū | adiūdicābāris |
| is / ea / id | adiūdicābātur |
| nōs | adiūdicābāmur |
| vōs | adiūdicābāminī |
| eī / eae / ea | adiūdicābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | adiūdicābor |
| tū | adiūdicāberis |
| is / ea / id | adiūdicābitur |
| nōs | adiūdicābimur |
| vōs | adiūdicābiminī |
| eī / eae / ea | adiūdicābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adiūdicer |
| tū | adiūdicēris |
| is / ea / id | adiūdicētur |
| nōs | adiūdicēmur |
| vōs | adiūdicēminī |
| eī / eae / ea | adiūdicentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adiūdicārer |
| tū | adiūdicārēris |
| is / ea / id | adiūdicārētur |
| nōs | adiūdicārēmur |
| vōs | adiūdicārēminī |
| eī / eae / ea | adiūdicārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | adiūdicāre |
| vōs | adiūdicāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | adiūdicātor |
| is / ea / id | adiūdicātor |
| eī / eae / ea | adiūdicantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adiūdicārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | adiūdicātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | adiūdicātum īrī |
Participium perfectum
| — | adiūdicātus |
Participium futūrum
| — | adiūdicandus |