Conjugation of accubito
[akˈkʊ.bɪ.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of accubitus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | accubitō |
| tū | accubitās |
| is / ea / id | accubitat |
| nōs | accubitāmus |
| vōs | accubitātis |
| eī / eae / ea | accubitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | accubitābam |
| tū | accubitābās |
| is / ea / id | accubitābat |
| nōs | accubitābāmus |
| vōs | accubitābātis |
| eī / eae / ea | accubitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | accubitābō |
| tū | accubitābis |
| is / ea / id | accubitābit |
| nōs | accubitābimus |
| vōs | accubitābitis |
| eī / eae / ea | accubitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | accubitāvī |
| tū | accubitāvistī |
| is / ea / id | accubitāvit |
| nōs | accubitāvimus |
| vōs | accubitāvistis |
| eī / eae / ea | accubitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | accubitāveram |
| tū | accubitāverās |
| is / ea / id | accubitāverat |
| nōs | accubitāverāmus |
| vōs | accubitāverātis |
| eī / eae / ea | accubitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | accubitāverō |
| tū | accubitāveris |
| is / ea / id | accubitāverit |
| nōs | accubitāverimus |
| vōs | accubitāveritis |
| eī / eae / ea | accubitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | accubitem |
| tū | accubitēs |
| is / ea / id | accubitet |
| nōs | accubitēmus |
| vōs | accubitētis |
| eī / eae / ea | accubitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | accubitārem |
| tū | accubitārēs |
| is / ea / id | accubitāret |
| nōs | accubitārēmus |
| vōs | accubitārētis |
| eī / eae / ea | accubitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | accubitāverim |
| tū | accubitāverīs |
| is / ea / id | accubitāverit |
| nōs | accubitāverīmus |
| vōs | accubitāverītis |
| eī / eae / ea | accubitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | accubitāvissem |
| tū | accubitāvissēs |
| is / ea / id | accubitāvisset |
| nōs | accubitāvissēmus |
| vōs | accubitāvissētis |
| eī / eae / ea | accubitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | accubitā |
| vōs | accubitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | accubitātō |
| is / ea / id | accubitātō |
| vōs | accubitātōte |
| eī / eae / ea | accubitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | accubitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | accubitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | accubitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | accubitāns |
Participium futūrum
| — | accubitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | accubitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | accubitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | accubitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | accubitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | accubitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | accubitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | accubitor |
| tū | accubitāris |
| is / ea / id | accubitātur |
| nōs | accubitāmur |
| vōs | accubitāminī |
| eī / eae / ea | accubitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | accubitābar |
| tū | accubitābāris |
| is / ea / id | accubitābātur |
| nōs | accubitābāmur |
| vōs | accubitābāminī |
| eī / eae / ea | accubitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | accubitābor |
| tū | accubitāberis |
| is / ea / id | accubitābitur |
| nōs | accubitābimur |
| vōs | accubitābiminī |
| eī / eae / ea | accubitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | accubiter |
| tū | accubitēris |
| is / ea / id | accubitētur |
| nōs | accubitēmur |
| vōs | accubitēminī |
| eī / eae / ea | accubitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | accubitārer |
| tū | accubitārēris |
| is / ea / id | accubitārētur |
| nōs | accubitārēmur |
| vōs | accubitārēminī |
| eī / eae / ea | accubitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | accubitāre |
| vōs | accubitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | accubitātor |
| is / ea / id | accubitātor |
| eī / eae / ea | accubitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | accubitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | accubitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | accubitātum īrī |
Participium perfectum
| — | accubitātus |
Participium futūrum
| — | accubitandus |