Conjugation of accusito
[akˈkuː.sɪ.toː]to accuse often or repeatedly, persist in accusing Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | accūsitō |
| tū | accūsitās |
| is / ea / id | accūsitat |
| nōs | accūsitāmus |
| vōs | accūsitātis |
| eī / eae / ea | accūsitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | accūsitābam |
| tū | accūsitābās |
| is / ea / id | accūsitābat |
| nōs | accūsitābāmus |
| vōs | accūsitābātis |
| eī / eae / ea | accūsitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | accūsitābō |
| tū | accūsitābis |
| is / ea / id | accūsitābit |
| nōs | accūsitābimus |
| vōs | accūsitābitis |
| eī / eae / ea | accūsitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | accūsitāvī |
| tū | accūsitāvistī |
| is / ea / id | accūsitāvit |
| nōs | accūsitāvimus |
| vōs | accūsitāvistis |
| eī / eae / ea | accūsitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | accūsitāveram |
| tū | accūsitāverās |
| is / ea / id | accūsitāverat |
| nōs | accūsitāverāmus |
| vōs | accūsitāverātis |
| eī / eae / ea | accūsitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | accūsitāverō |
| tū | accūsitāveris |
| is / ea / id | accūsitāverit |
| nōs | accūsitāverimus |
| vōs | accūsitāveritis |
| eī / eae / ea | accūsitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | accūsitem |
| tū | accūsitēs |
| is / ea / id | accūsitet |
| nōs | accūsitēmus |
| vōs | accūsitētis |
| eī / eae / ea | accūsitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | accūsitārem |
| tū | accūsitārēs |
| is / ea / id | accūsitāret |
| nōs | accūsitārēmus |
| vōs | accūsitārētis |
| eī / eae / ea | accūsitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | accūsitāverim |
| tū | accūsitāverīs |
| is / ea / id | accūsitāverit |
| nōs | accūsitāverīmus |
| vōs | accūsitāverītis |
| eī / eae / ea | accūsitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | accūsitāvissem |
| tū | accūsitāvissēs |
| is / ea / id | accūsitāvisset |
| nōs | accūsitāvissēmus |
| vōs | accūsitāvissētis |
| eī / eae / ea | accūsitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | accūsitā |
| vōs | accūsitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | accūsitātō |
| is / ea / id | accūsitātō |
| vōs | accūsitātōte |
| eī / eae / ea | accūsitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | accūsitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | accūsitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | accūsitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | accūsitāns |
Participium futūrum
| — | accūsitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | accūsitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | accūsitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | accūsitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | accūsitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | accūsitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | accūsitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | accūsitor |
| tū | accūsitāris |
| is / ea / id | accūsitātur |
| nōs | accūsitāmur |
| vōs | accūsitāminī |
| eī / eae / ea | accūsitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | accūsitābar |
| tū | accūsitābāris |
| is / ea / id | accūsitābātur |
| nōs | accūsitābāmur |
| vōs | accūsitābāminī |
| eī / eae / ea | accūsitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | accūsitābor |
| tū | accūsitāberis |
| is / ea / id | accūsitābitur |
| nōs | accūsitābimur |
| vōs | accūsitābiminī |
| eī / eae / ea | accūsitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | accūsiter |
| tū | accūsitēris |
| is / ea / id | accūsitētur |
| nōs | accūsitēmur |
| vōs | accūsitēminī |
| eī / eae / ea | accūsitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | accūsitārer |
| tū | accūsitārēris |
| is / ea / id | accūsitārētur |
| nōs | accūsitārēmur |
| vōs | accūsitārēminī |
| eī / eae / ea | accūsitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | accūsitāre |
| vōs | accūsitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | accūsitātor |
| is / ea / id | accūsitātor |
| eī / eae / ea | accūsitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | accūsitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | accūsitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | accūsitātum īrī |
Participium perfectum
| — | accūsitātus |
Participium futūrum
| — | accūsitandus |