Conjugation of accuro
[akˈkuː.roː]to take care of, do something with care, attend or give attention to Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | accūrō |
| tū | accūrās |
| is / ea / id | accūrat |
| nōs | accūrāmus |
| vōs | accūrātis |
| eī / eae / ea | accūrant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | accūrābam |
| tū | accūrābās |
| is / ea / id | accūrābat |
| nōs | accūrābāmus |
| vōs | accūrābātis |
| eī / eae / ea | accūrābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | accūrābō |
| tū | accūrābis |
| is / ea / id | accūrābit |
| nōs | accūrābimus |
| vōs | accūrābitis |
| eī / eae / ea | accūrābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | accūrāvī |
| tū | accūrāvistī |
| is / ea / id | accūrāvit |
| nōs | accūrāvimus |
| vōs | accūrāvistis |
| eī / eae / ea | accūrāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | accūrāveram |
| tū | accūrāverās |
| is / ea / id | accūrāverat |
| nōs | accūrāverāmus |
| vōs | accūrāverātis |
| eī / eae / ea | accūrāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | accūrāverō |
| tū | accūrāveris |
| is / ea / id | accūrāverit |
| nōs | accūrāverimus |
| vōs | accūrāveritis |
| eī / eae / ea | accūrāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | accūrem |
| tū | accūrēs |
| is / ea / id | accūret |
| nōs | accūrēmus |
| vōs | accūrētis |
| eī / eae / ea | accūrent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | accūrārem |
| tū | accūrārēs |
| is / ea / id | accūrāret |
| nōs | accūrārēmus |
| vōs | accūrārētis |
| eī / eae / ea | accūrārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | accūrāverim |
| tū | accūrāverīs |
| is / ea / id | accūrāverit |
| nōs | accūrāverīmus |
| vōs | accūrāverītis |
| eī / eae / ea | accūrāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | accūrāvissem |
| tū | accūrāvissēs |
| is / ea / id | accūrāvisset |
| nōs | accūrāvissēmus |
| vōs | accūrāvissētis |
| eī / eae / ea | accūrāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | accūrā |
| vōs | accūrāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | accūrātō |
| is / ea / id | accūrātō |
| vōs | accūrātōte |
| eī / eae / ea | accūrantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | accūrāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | accūrāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | accūrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | accūrāns |
Participium futūrum
| — | accūrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | accūrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | accūrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | accūrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | accūrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | accūrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | accūrātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | accūror |
| tū | accūrāris |
| is / ea / id | accūrātur |
| nōs | accūrāmur |
| vōs | accūrāminī |
| eī / eae / ea | accūrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | accūrābar |
| tū | accūrābāris |
| is / ea / id | accūrābātur |
| nōs | accūrābāmur |
| vōs | accūrābāminī |
| eī / eae / ea | accūrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | accūrābor |
| tū | accūrāberis |
| is / ea / id | accūrābitur |
| nōs | accūrābimur |
| vōs | accūrābiminī |
| eī / eae / ea | accūrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | accūrer |
| tū | accūrēris |
| is / ea / id | accūrētur |
| nōs | accūrēmur |
| vōs | accūrēminī |
| eī / eae / ea | accūrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | accūrārer |
| tū | accūrārēris |
| is / ea / id | accūrārētur |
| nōs | accūrārēmur |
| vōs | accūrārēminī |
| eī / eae / ea | accūrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | accūrāre |
| vōs | accūrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | accūrātor |
| is / ea / id | accūrātor |
| eī / eae / ea | accūrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | accūrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | accūrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | accūrātum īrī |
Participium perfectum
| — | accūrātus |
Participium futūrum
| — | accūrandus |