Conjugation of percido
[pɛrˈkiː.doː]to cut to pieces, rout entirely, destroy Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | percīdō |
| tū | percīdis |
| is / ea / id | percīdit |
| nōs | percīdimus |
| vōs | percīditis |
| eī / eae / ea | percīdunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | percīdēbam |
| tū | percīdēbās |
| is / ea / id | percīdēbat |
| nōs | percīdēbāmus |
| vōs | percīdēbātis |
| eī / eae / ea | percīdēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | percīdam |
| tū | percīdēs |
| is / ea / id | percīdet |
| nōs | percīdēmus |
| vōs | percīdētis |
| eī / eae / ea | percīdent |
Indicātīvus perfectum
| ego | percīdī |
| tū | percīdistī |
| is / ea / id | percīdit |
| nōs | percīdimus |
| vōs | percīdistis |
| eī / eae / ea | percīdērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | percīderam |
| tū | percīderās |
| is / ea / id | percīderat |
| nōs | percīderāmus |
| vōs | percīderātis |
| eī / eae / ea | percīderant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | percīderō |
| tū | percīderis |
| is / ea / id | percīderit |
| nōs | percīderimus |
| vōs | percīderitis |
| eī / eae / ea | percīderint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | percīdam |
| tū | percīdās |
| is / ea / id | percīdat |
| nōs | percīdāmus |
| vōs | percīdātis |
| eī / eae / ea | percīdant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | percīderem |
| tū | percīderēs |
| is / ea / id | percīderet |
| nōs | percīderēmus |
| vōs | percīderētis |
| eī / eae / ea | percīderent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | percīderim |
| tū | percīderīs |
| is / ea / id | percīderit |
| nōs | percīderīmus |
| vōs | percīderītis |
| eī / eae / ea | percīderint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | percīdissem |
| tū | percīdissēs |
| is / ea / id | percīdisset |
| nōs | percīdissēmus |
| vōs | percīdissētis |
| eī / eae / ea | percīdissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | percīde |
| vōs | percīdite |
Imperātīvus futūrum
| tū | percīditō |
| is / ea / id | percīditō |
| vōs | percīditōte |
| eī / eae / ea | percīduntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | percīdere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | percīdisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | percīsūrum esse |
Participium praesēns
| — | percīdēns |
Participium futūrum
| — | percīsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | percīdendī |
Gerundium (datīvus)
| — | percīdendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | percīdendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | percīdendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | percīsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | percīsū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | percīdor |
| tū | percīderis |
| is / ea / id | percīditur |
| nōs | percīdimur |
| vōs | percīdiminī |
| eī / eae / ea | percīduntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | percīdēbar |
| tū | percīdēbāris |
| is / ea / id | percīdēbātur |
| nōs | percīdēbāmur |
| vōs | percīdēbāminī |
| eī / eae / ea | percīdēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | percīdar |
| tū | percīdēris |
| is / ea / id | percīdētur |
| nōs | percīdēmur |
| vōs | percīdēminī |
| eī / eae / ea | percīdentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | percīdar |
| tū | percīdāris |
| is / ea / id | percīdātur |
| nōs | percīdāmur |
| vōs | percīdāminī |
| eī / eae / ea | percīdantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | percīderer |
| tū | percīderēris |
| is / ea / id | percīderētur |
| nōs | percīderēmur |
| vōs | percīderēminī |
| eī / eae / ea | percīderentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | percīdere |
| vōs | percīdiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | percīditor |
| is / ea / id | percīditor |
| eī / eae / ea | percīduntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | percīdī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | percīsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | percīsum īrī |
Participium perfectum
| — | percīsus |
Participium futūrum
| — | percīdendus |