Conjugation of percontor
[pɛrˈkɔn.tɔr]to inquire, investigate, interrogate, question strictly Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | percontor |
| tū | percontāris |
| is / ea / id | percontātur |
| nōs | percontāmur |
| vōs | percontāminī |
| eī / eae / ea | percontantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | percontābar |
| tū | percontābāris |
| is / ea / id | percontābātur |
| nōs | percontābāmur |
| vōs | percontābāminī |
| eī / eae / ea | percontābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | percontābor |
| tū | percontāberis |
| is / ea / id | percontābitur |
| nōs | percontābimur |
| vōs | percontābiminī |
| eī / eae / ea | percontābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | perconter |
| tū | percontēris |
| is / ea / id | percontētur |
| nōs | percontēmur |
| vōs | percontēminī |
| eī / eae / ea | percontentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | percontārer |
| tū | percontārēris |
| is / ea / id | percontārētur |
| nōs | percontārēmur |
| vōs | percontārēminī |
| eī / eae / ea | percontārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | percontāre |
| vōs | percontāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | percontātor |
| is / ea / id | percontātor |
| eī / eae / ea | percontantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | percontārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | percontātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | percontātūrum esse |
Participium praesēns
| — | percontāns |
Participium futūrum
| — | percontātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | percontandī |
Gerundium (datīvus)
| — | percontandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | percontandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | percontandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | percontātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | percontātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | percontandus |