Conjugation of percieo
[pɛrˈki.e.oː]to move, rouse, stir up or excite greatly Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | percieō |
| tū | perciēs |
| is / ea / id | perciet |
| nōs | perciēmus |
| vōs | perciētis |
| eī / eae / ea | percient |
Indicātīvus imperfectum
| ego | perciēbam |
| tū | perciēbās |
| is / ea / id | perciēbat |
| nōs | perciēbāmus |
| vōs | perciēbātis |
| eī / eae / ea | perciēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | perciēbō |
| tū | perciēbis |
| is / ea / id | perciēbit |
| nōs | perciēbimus |
| vōs | perciēbitis |
| eī / eae / ea | perciēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | percīvī |
| tū | percīvistī |
| is / ea / id | percīvit |
| nōs | percīvimus |
| vōs | percīvistis |
| eī / eae / ea | percīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | percīveram |
| tū | percīverās |
| is / ea / id | percīverat |
| nōs | percīverāmus |
| vōs | percīverātis |
| eī / eae / ea | percīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | percīverō |
| tū | percīveris |
| is / ea / id | percīverit |
| nōs | percīverimus |
| vōs | percīveritis |
| eī / eae / ea | percīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | percieam |
| tū | percieās |
| is / ea / id | percieat |
| nōs | percieāmus |
| vōs | percieātis |
| eī / eae / ea | percieant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | perciērem |
| tū | perciērēs |
| is / ea / id | perciēret |
| nōs | perciērēmus |
| vōs | perciērētis |
| eī / eae / ea | perciērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | percīverim |
| tū | percīverīs |
| is / ea / id | percīverit |
| nōs | percīverīmus |
| vōs | percīverītis |
| eī / eae / ea | percīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | percīvissem |
| tū | percīvissēs |
| is / ea / id | percīvisset |
| nōs | percīvissēmus |
| vōs | percīvissētis |
| eī / eae / ea | percīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | perciē |
| vōs | perciēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | perciētō |
| is / ea / id | perciētō |
| vōs | perciētōte |
| eī / eae / ea | percientō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | perciēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | percīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | percitūrum esse |
Participium praesēns
| — | perciēns |
Participium futūrum
| — | percitūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | perciendī |
Gerundium (datīvus)
| — | perciendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | perciendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | perciendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | percitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | percitū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | percieor |
| tū | perciēris |
| is / ea / id | perciētur |
| nōs | perciēmur |
| vōs | perciēminī |
| eī / eae / ea | percientur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | perciēbar |
| tū | perciēbāris |
| is / ea / id | perciēbātur |
| nōs | perciēbāmur |
| vōs | perciēbāminī |
| eī / eae / ea | perciēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | perciēbor |
| tū | perciēberis |
| is / ea / id | perciēbitur |
| nōs | perciēbimur |
| vōs | perciēbiminī |
| eī / eae / ea | perciēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | perciear |
| tū | percieāris |
| is / ea / id | percieātur |
| nōs | percieāmur |
| vōs | percieāminī |
| eī / eae / ea | percieantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | perciērer |
| tū | perciērēris |
| is / ea / id | perciērētur |
| nōs | perciērēmur |
| vōs | perciērēminī |
| eī / eae / ea | perciērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | perciēre |
| vōs | perciēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | perciētor |
| is / ea / id | perciētor |
| eī / eae / ea | percientor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | perciērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | percitum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | percitum īrī |
Participium perfectum
| — | percitus |
Participium futūrum
| — | perciendus |