Conjugation of miror
/[ˈmiː.rɔr]/to be astonished at, marvel at, admire, be amazed at, wonder at Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | mīror |
| tū | mīrāris |
| is / ea / id | mīrātur |
| nōs | mīrāmur |
| vōs | mīrāminī |
| eī / eae / ea | mīrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | mīrābar |
| tū | mīrābāris |
| is / ea / id | mīrābātur |
| nōs | mīrābāmur |
| vōs | mīrābāminī |
| eī / eae / ea | mīrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | mīrābor |
| tū | mīrāberis |
| is / ea / id | mīrābitur |
| nōs | mīrābimur |
| vōs | mīrābiminī |
| eī / eae / ea | mīrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | mīrer |
| tū | mīrēris |
| is / ea / id | mīrētur |
| nōs | mīrēmur |
| vōs | mīrēminī |
| eī / eae / ea | mīrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | mīrārer |
| tū | mīrārēris |
| is / ea / id | mīrārētur |
| nōs | mīrārēmur |
| vōs | mīrārēminī |
| eī / eae / ea | mīrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | mīrāre |
| vōs | mīrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | mīrātor |
| is / ea / id | mīrātor |
| eī / eae / ea | mīrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | mīrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | mīrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | mīrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | mīrāns |
Participium futūrum
| — | mīrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | mīrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | mīrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | mīrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | mīrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | mīrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | mīrātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | mīrandus |