Conjugation of misereor
first-person singular present passive indicative of misereō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | misereor |
| tū | miserēris |
| is / ea / id | miserētur |
| nōs | miserēmur |
| vōs | miserēminī |
| eī / eae / ea | miserentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | miserēbar |
| tū | miserēbāris |
| is / ea / id | miserēbātur |
| nōs | miserēbāmur |
| vōs | miserēbāminī |
| eī / eae / ea | miserēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | miserēbor |
| tū | miserēberis |
| is / ea / id | miserēbitur |
| nōs | miserēbimur |
| vōs | miserēbiminī |
| eī / eae / ea | miserēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | miserear |
| tū | misereāris |
| is / ea / id | misereātur |
| nōs | misereāmur |
| vōs | misereāminī |
| eī / eae / ea | misereantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | miserērer |
| tū | miserērēris |
| is / ea / id | miserērētur |
| nōs | miserērēmur |
| vōs | miserērēminī |
| eī / eae / ea | miserērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | miserēre |
| vōs | miserēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | miserētor |
| is / ea / id | miserētor |
| eī / eae / ea | miserentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | miserērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | miseritum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | miseritūrum esse |
Participium praesēns
| — | miserēns |
Participium futūrum
| — | miseritūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | miserendī |
Gerundium (datīvus)
| — | miserendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | miserendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | miserendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | miseritum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | miseritū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | miserendus |