labklājība

Definīcijas

1. well-being, welfare, (common) wealth (material living conditions characterized by prosperity and security)
   declension-4, feminine
2. locative singular of labklājība
   feminine, form-of, locative, singular

Ekvivalenti

32 more languages

العربيةخيررفاهة

Беларускаяшчасце

Catalàbenestar

Češtinablahoblahobyt

Dansklykkevelfærd

DeutschWohlergehenWohlfahrt

Ελληνικάευημερία

Esperantobonfartobonstato

فارسیرفاه

Suomihyvinvointi

Galegobenestar

עבריתרוחה

हिन्दीकल्याणकौशलख़ैर

Magyarjólét

Bahasa Indonesiakesejahteraan

Italianowelfare

日本語幸せ幸福福祉

한국어복지행복

Kurdîrefah

Македонскиблагосостојба

മലയാളംക്ഷേമം

Bahasa Melayuکباجيقن

Nederlandswelzijn

Polskidobrobyt

Portuguêsbem-estarwelfare

Русскийблагополучиеблагосостояниесчастье

SlovenčinaBlaho

Svenskavälfärd

ไทยสวัสดิภาพ

Tagalogkagalingan

Türkçegönençrefah

Українськаблагополуччядобро́бутща́стя

Piemēri

“Latvijas labklājības ministrija”

Latvian welfare ministry

“nodrošināt tautas materiālo labklājību”

to ensure the people's material well-being

“dzīvot labklājībā”

to live in well-being, wealth

“par iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu liecina patēriņa preču iegādes palielināšanās”

the increase in the acquisition of consumer goods shows the growth in the material well-being of the (local) inhabitants

“ražošanas uzdevumu izpilde ir galvenais priekšnoteikums padomju cilvēku labklājības celšanai”

the execution of production tasks is the most important prerequisite for the raising of the well-being (= wealth) of Soviet citizens

CEFR līmenis