konstatēt nozīme | Babel Free

Definīcijas

1. to establish, to determine, to observe and identify
   transitive
2. to note, to state, to express a claim, a judgment
   transitive

Ekvivalenti

Piemēri

“konstatēt faktu”

to establish a fact

“konstatēt vielas sastāvu”

to determine the composition of the substance

“konstatēt pārmaiņas slimnieka stāvoklī”

to observe changes in the patient's condition

“tas ir grūti konstatējams”

this is difficult to observe, establish, detect

“pēc ieroča magnetizācijas pakāpes var konstatēt, pirms cik ilga laika no tā šauts”

from the level of magnetization of the weapon one can determine how long ago it was shot

““negaiss tuvojas”, šoferis konstatēja, bažīgi lūkodamies debesīs”

“a storm is coming,” the driver noted, nervously looking at the sky

““un arī spēciņa jums, liekas, nav vairāk kā man”, viņa nesatricināmā mierā konstatēja”

“and also strength, it seems, you don't have more of than I do,” she noted, stated in unshakable calmness

CEFR līmenis