Conjugation of stimulo
[ˈstɪ.mʊ.ɫoː]to torment, vex, trouble, disquiet, disturb Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | stimulō |
| tū | stimulās |
| is / ea / id | stimulat |
| nōs | stimulāmus |
| vōs | stimulātis |
| eī / eae / ea | stimulant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | stimulābam |
| tū | stimulābās |
| is / ea / id | stimulābat |
| nōs | stimulābāmus |
| vōs | stimulābātis |
| eī / eae / ea | stimulābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | stimulābō |
| tū | stimulābis |
| is / ea / id | stimulābit |
| nōs | stimulābimus |
| vōs | stimulābitis |
| eī / eae / ea | stimulābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | stimulāvī |
| tū | stimulāvistī |
| is / ea / id | stimulāvit |
| nōs | stimulāvimus |
| vōs | stimulāvistis |
| eī / eae / ea | stimulāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | stimulāveram |
| tū | stimulāverās |
| is / ea / id | stimulāverat |
| nōs | stimulāverāmus |
| vōs | stimulāverātis |
| eī / eae / ea | stimulāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | stimulāverō |
| tū | stimulāveris |
| is / ea / id | stimulāverit |
| nōs | stimulāverimus |
| vōs | stimulāveritis |
| eī / eae / ea | stimulāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | stimulem |
| tū | stimulēs |
| is / ea / id | stimulet |
| nōs | stimulēmus |
| vōs | stimulētis |
| eī / eae / ea | stimulent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | stimulārem |
| tū | stimulārēs |
| is / ea / id | stimulāret |
| nōs | stimulārēmus |
| vōs | stimulārētis |
| eī / eae / ea | stimulārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | stimulāverim |
| tū | stimulāverīs |
| is / ea / id | stimulāverit |
| nōs | stimulāverīmus |
| vōs | stimulāverītis |
| eī / eae / ea | stimulāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | stimulāvissem |
| tū | stimulāvissēs |
| is / ea / id | stimulāvisset |
| nōs | stimulāvissēmus |
| vōs | stimulāvissētis |
| eī / eae / ea | stimulāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | stimulā |
| vōs | stimulāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | stimulātō |
| is / ea / id | stimulātō |
| vōs | stimulātōte |
| eī / eae / ea | stimulantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | stimulāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | stimulāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | stimulātūrum esse |
Participium praesēns
| — | stimulāns |
Participium futūrum
| — | stimulātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | stimulandī |
Gerundium (datīvus)
| — | stimulandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | stimulandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | stimulandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | stimulātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | stimulātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | stimulor |
| tū | stimulāris |
| is / ea / id | stimulātur |
| nōs | stimulāmur |
| vōs | stimulāminī |
| eī / eae / ea | stimulantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | stimulābar |
| tū | stimulābāris |
| is / ea / id | stimulābātur |
| nōs | stimulābāmur |
| vōs | stimulābāminī |
| eī / eae / ea | stimulābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | stimulābor |
| tū | stimulāberis |
| is / ea / id | stimulābitur |
| nōs | stimulābimur |
| vōs | stimulābiminī |
| eī / eae / ea | stimulābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | stimuler |
| tū | stimulēris |
| is / ea / id | stimulētur |
| nōs | stimulēmur |
| vōs | stimulēminī |
| eī / eae / ea | stimulentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | stimulārer |
| tū | stimulārēris |
| is / ea / id | stimulārētur |
| nōs | stimulārēmur |
| vōs | stimulārēminī |
| eī / eae / ea | stimulārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | stimulāre |
| vōs | stimulāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | stimulātor |
| is / ea / id | stimulātor |
| eī / eae / ea | stimulantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | stimulārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | stimulātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | stimulātum īrī |
Participium perfectum
| — | stimulātus |
Participium futūrum
| — | stimulandus |