Conjugation of potior
[ˈpɔ.ti.ɔr]to become master of, to take possession of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | potior |
| tū | potīris |
| is / ea / id | potītur |
| nōs | potīmur |
| vōs | potīminī |
| eī / eae / ea | potiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | potiēbar |
| tū | potiēbāris |
| is / ea / id | potiēbātur |
| nōs | potiēbāmur |
| vōs | potiēbāminī |
| eī / eae / ea | potiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | potiar |
| tū | potiēris |
| is / ea / id | potiētur |
| nōs | potiēmur |
| vōs | potiēminī |
| eī / eae / ea | potientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | potiar |
| tū | potiāris |
| is / ea / id | potiātur |
| nōs | potiāmur |
| vōs | potiāminī |
| eī / eae / ea | potiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | potīrer |
| tū | potīrēris |
| is / ea / id | potīrētur |
| nōs | potīrēmur |
| vōs | potīrēminī |
| eī / eae / ea | potīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | potīre |
| vōs | potīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | potītor |
| is / ea / id | potītor |
| eī / eae / ea | potiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | potīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | potītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | potītūrum esse |
Participium praesēns
| — | potiēns |
Participium futūrum
| — | potītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | potiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | potiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | potiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | potiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | potītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | potītū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | potiendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.