Conjugation of obligo
/[ˈɔb.lɪ.ɡoː]/to bind in obligation, obligate, make liable Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obligō |
| tū | obligās |
| is / ea / id | obligat |
| nōs | obligāmus |
| vōs | obligātis |
| eī / eae / ea | obligant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obligābam |
| tū | obligābās |
| is / ea / id | obligābat |
| nōs | obligābāmus |
| vōs | obligābātis |
| eī / eae / ea | obligābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obligābō |
| tū | obligābis |
| is / ea / id | obligābit |
| nōs | obligābimus |
| vōs | obligābitis |
| eī / eae / ea | obligābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | obligāvī |
| tū | obligāvistī |
| is / ea / id | obligāvit |
| nōs | obligāvimus |
| vōs | obligāvistis |
| eī / eae / ea | obligāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obligāveram |
| tū | obligāverās |
| is / ea / id | obligāverat |
| nōs | obligāverāmus |
| vōs | obligāverātis |
| eī / eae / ea | obligāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obligāverō |
| tū | obligāveris |
| is / ea / id | obligāverit |
| nōs | obligāverimus |
| vōs | obligāveritis |
| eī / eae / ea | obligāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obligem |
| tū | obligēs |
| is / ea / id | obliget |
| nōs | obligēmus |
| vōs | obligētis |
| eī / eae / ea | obligent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obligārem |
| tū | obligārēs |
| is / ea / id | obligāret |
| nōs | obligārēmus |
| vōs | obligārētis |
| eī / eae / ea | obligārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obligāverim |
| tū | obligāverīs |
| is / ea / id | obligāverit |
| nōs | obligāverīmus |
| vōs | obligāverītis |
| eī / eae / ea | obligāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obligāvissem |
| tū | obligāvissēs |
| is / ea / id | obligāvisset |
| nōs | obligāvissēmus |
| vōs | obligāvissētis |
| eī / eae / ea | obligāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obligā |
| vōs | obligāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obligātō |
| is / ea / id | obligātō |
| vōs | obligātōte |
| eī / eae / ea | obligantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obligāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obligāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obligātūrum esse |
Participium praesēns
| — | obligāns |
Participium futūrum
| — | obligātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obligandī |
Gerundium (datīvus)
| — | obligandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obligandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obligandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obligātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obligātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obligor |
| tū | obligāris |
| is / ea / id | obligātur |
| nōs | obligāmur |
| vōs | obligāminī |
| eī / eae / ea | obligantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obligābar |
| tū | obligābāris |
| is / ea / id | obligābātur |
| nōs | obligābāmur |
| vōs | obligābāminī |
| eī / eae / ea | obligābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obligābor |
| tū | obligāberis |
| is / ea / id | obligābitur |
| nōs | obligābimur |
| vōs | obligābiminī |
| eī / eae / ea | obligābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obliger |
| tū | obligēris |
| is / ea / id | obligētur |
| nōs | obligēmur |
| vōs | obligēminī |
| eī / eae / ea | obligentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obligārer |
| tū | obligārēris |
| is / ea / id | obligārētur |
| nōs | obligārēmur |
| vōs | obligārēminī |
| eī / eae / ea | obligārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obligāre |
| vōs | obligāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obligātor |
| is / ea / id | obligātor |
| eī / eae / ea | obligantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obligārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obligātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obligātum īrī |
Participium perfectum
| — | obligātus |
Participium futūrum
| — | obligandus |