Conjugation of expolio
[ɛkˈspɔ.li.oː]to deprive somebody of something, strip somebody of their clothes Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expoliō |
| tū | expolīs |
| is / ea / id | expolit |
| nōs | expolīmus |
| vōs | expolītis |
| eī / eae / ea | expoliunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | expoliēbam |
| tū | expoliēbās |
| is / ea / id | expoliēbat |
| nōs | expoliēbāmus |
| vōs | expoliēbātis |
| eī / eae / ea | expoliēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | expoliam |
| tū | expoliēs |
| is / ea / id | expoliet |
| nōs | expoliēmus |
| vōs | expoliētis |
| eī / eae / ea | expolient |
Indicātīvus perfectum
| ego | expolīvī |
| tū | expolīvistī |
| is / ea / id | expolīvit |
| nōs | expolīvimus |
| vōs | expolīvistis |
| eī / eae / ea | expolīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | expolīveram |
| tū | expolīverās |
| is / ea / id | expolīverat |
| nōs | expolīverāmus |
| vōs | expolīverātis |
| eī / eae / ea | expolīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | expolīverō |
| tū | expolīveris |
| is / ea / id | expolīverit |
| nōs | expolīverimus |
| vōs | expolīveritis |
| eī / eae / ea | expolīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expoliam |
| tū | expoliās |
| is / ea / id | expoliat |
| nōs | expoliāmus |
| vōs | expoliātis |
| eī / eae / ea | expoliant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | expolīrem |
| tū | expolīrēs |
| is / ea / id | expolīret |
| nōs | expolīrēmus |
| vōs | expolīrētis |
| eī / eae / ea | expolīrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | expolīverim |
| tū | expolīverīs |
| is / ea / id | expolīverit |
| nōs | expolīverīmus |
| vōs | expolīverītis |
| eī / eae / ea | expolīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | expolīvissem |
| tū | expolīvissēs |
| is / ea / id | expolīvisset |
| nōs | expolīvissēmus |
| vōs | expolīvissētis |
| eī / eae / ea | expolīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | expolī |
| vōs | expolīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | expolītō |
| is / ea / id | expolītō |
| vōs | expolītōte |
| eī / eae / ea | expoliuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | expolīre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | expolīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | expolītūrum esse |
Participium praesēns
| — | expoliēns |
Participium futūrum
| — | expolītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | expoliendī |
Gerundium (datīvus)
| — | expoliendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | expoliendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | expoliendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | expolītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | expolītū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expolior |
| tū | expolīris |
| is / ea / id | expolītur |
| nōs | expolīmur |
| vōs | expolīminī |
| eī / eae / ea | expoliuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | expoliēbar |
| tū | expoliēbāris |
| is / ea / id | expoliēbātur |
| nōs | expoliēbāmur |
| vōs | expoliēbāminī |
| eī / eae / ea | expoliēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | expoliar |
| tū | expoliēris |
| is / ea / id | expoliētur |
| nōs | expoliēmur |
| vōs | expoliēminī |
| eī / eae / ea | expolientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expoliar |
| tū | expoliāris |
| is / ea / id | expoliātur |
| nōs | expoliāmur |
| vōs | expoliāminī |
| eī / eae / ea | expoliantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | expolīrer |
| tū | expolīrēris |
| is / ea / id | expolīrētur |
| nōs | expolīrēmur |
| vōs | expolīrēminī |
| eī / eae / ea | expolīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | expolīre |
| vōs | expolīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | expolītor |
| is / ea / id | expolītor |
| eī / eae / ea | expoliuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | expolīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | expolītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | expolītum īrī |
Participium perfectum
| — | expolītus |
Participium futūrum
| — | expoliendus |