Conjugation of expostulo
[ɛkˈspɔs.tʊ.ɫoː]to demand or call for vehemently or urgently Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expostulō |
| tū | expostulās |
| is / ea / id | expostulat |
| nōs | expostulāmus |
| vōs | expostulātis |
| eī / eae / ea | expostulant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | expostulābam |
| tū | expostulābās |
| is / ea / id | expostulābat |
| nōs | expostulābāmus |
| vōs | expostulābātis |
| eī / eae / ea | expostulābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | expostulābō |
| tū | expostulābis |
| is / ea / id | expostulābit |
| nōs | expostulābimus |
| vōs | expostulābitis |
| eī / eae / ea | expostulābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | expostulāvī |
| tū | expostulāvistī |
| is / ea / id | expostulāvit |
| nōs | expostulāvimus |
| vōs | expostulāvistis |
| eī / eae / ea | expostulāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | expostulāveram |
| tū | expostulāverās |
| is / ea / id | expostulāverat |
| nōs | expostulāverāmus |
| vōs | expostulāverātis |
| eī / eae / ea | expostulāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | expostulāverō |
| tū | expostulāveris |
| is / ea / id | expostulāverit |
| nōs | expostulāverimus |
| vōs | expostulāveritis |
| eī / eae / ea | expostulāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expostulem |
| tū | expostulēs |
| is / ea / id | expostulet |
| nōs | expostulēmus |
| vōs | expostulētis |
| eī / eae / ea | expostulent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | expostulārem |
| tū | expostulārēs |
| is / ea / id | expostulāret |
| nōs | expostulārēmus |
| vōs | expostulārētis |
| eī / eae / ea | expostulārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | expostulāverim |
| tū | expostulāverīs |
| is / ea / id | expostulāverit |
| nōs | expostulāverīmus |
| vōs | expostulāverītis |
| eī / eae / ea | expostulāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | expostulāvissem |
| tū | expostulāvissēs |
| is / ea / id | expostulāvisset |
| nōs | expostulāvissēmus |
| vōs | expostulāvissētis |
| eī / eae / ea | expostulāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | expostulā |
| vōs | expostulāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | expostulātō |
| is / ea / id | expostulātō |
| vōs | expostulātōte |
| eī / eae / ea | expostulantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | expostulāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | expostulāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | expostulātūrum esse |
Participium praesēns
| — | expostulāns |
Participium futūrum
| — | expostulātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | expostulandī |
Gerundium (datīvus)
| — | expostulandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | expostulandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | expostulandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | expostulātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | expostulātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expostulor |
| tū | expostulāris |
| is / ea / id | expostulātur |
| nōs | expostulāmur |
| vōs | expostulāminī |
| eī / eae / ea | expostulantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | expostulābar |
| tū | expostulābāris |
| is / ea / id | expostulābātur |
| nōs | expostulābāmur |
| vōs | expostulābāminī |
| eī / eae / ea | expostulābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | expostulābor |
| tū | expostulāberis |
| is / ea / id | expostulābitur |
| nōs | expostulābimur |
| vōs | expostulābiminī |
| eī / eae / ea | expostulābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expostuler |
| tū | expostulēris |
| is / ea / id | expostulētur |
| nōs | expostulēmur |
| vōs | expostulēminī |
| eī / eae / ea | expostulentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | expostulārer |
| tū | expostulārēris |
| is / ea / id | expostulārētur |
| nōs | expostulārēmur |
| vōs | expostulārēminī |
| eī / eae / ea | expostulārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | expostulāre |
| vōs | expostulāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | expostulātor |
| is / ea / id | expostulātor |
| eī / eae / ea | expostulantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | expostulārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | expostulātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | expostulātum īrī |
Participium perfectum
| — | expostulātus |
Participium futūrum
| — | expostulandus |