Conjugation of emereor
[eːˈmɛ.re.ɔr]first-person singular present passive indicative of ēmereō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ēmereor |
| tū | ēmerēris |
| is / ea / id | ēmerētur |
| nōs | ēmerēmur |
| vōs | ēmerēminī |
| eī / eae / ea | ēmerentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ēmerēbar |
| tū | ēmerēbāris |
| is / ea / id | ēmerēbātur |
| nōs | ēmerēbāmur |
| vōs | ēmerēbāminī |
| eī / eae / ea | ēmerēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | ēmerēbor |
| tū | ēmerēberis |
| is / ea / id | ēmerēbitur |
| nōs | ēmerēbimur |
| vōs | ēmerēbiminī |
| eī / eae / ea | ēmerēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ēmerear |
| tū | ēmereāris |
| is / ea / id | ēmereātur |
| nōs | ēmereāmur |
| vōs | ēmereāminī |
| eī / eae / ea | ēmereantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ēmerērer |
| tū | ēmerērēris |
| is / ea / id | ēmerērētur |
| nōs | ēmerērēmur |
| vōs | ēmerērēminī |
| eī / eae / ea | ēmerērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | ēmerēre |
| vōs | ēmerēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | ēmerētor |
| is / ea / id | ēmerētor |
| eī / eae / ea | ēmerentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ēmerērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ēmeritum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ēmeritūrum esse |
Participium praesēns
| — | ēmerēns |
Participium futūrum
| — | ēmeritūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | ēmerendī |
Gerundium (datīvus)
| — | ēmerendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ēmerendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ēmerendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | ēmeritum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | ēmeritū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | ēmerendus |