Conjugation of contionor
[koːn.tiˈoː.nɔr]to address or harangue an assembly Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cōntiōnor |
| tū | cōntiōnāris |
| is / ea / id | cōntiōnātur |
| nōs | cōntiōnāmur |
| vōs | cōntiōnāminī |
| eī / eae / ea | cōntiōnantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cōntiōnābar |
| tū | cōntiōnābāris |
| is / ea / id | cōntiōnābātur |
| nōs | cōntiōnābāmur |
| vōs | cōntiōnābāminī |
| eī / eae / ea | cōntiōnābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | cōntiōnābor |
| tū | cōntiōnāberis |
| is / ea / id | cōntiōnābitur |
| nōs | cōntiōnābimur |
| vōs | cōntiōnābiminī |
| eī / eae / ea | cōntiōnābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cōntiōner |
| tū | cōntiōnēris |
| is / ea / id | cōntiōnētur |
| nōs | cōntiōnēmur |
| vōs | cōntiōnēminī |
| eī / eae / ea | cōntiōnentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cōntiōnārer |
| tū | cōntiōnārēris |
| is / ea / id | cōntiōnārētur |
| nōs | cōntiōnārēmur |
| vōs | cōntiōnārēminī |
| eī / eae / ea | cōntiōnārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | cōntiōnāre |
| vōs | cōntiōnāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | cōntiōnātor |
| is / ea / id | cōntiōnātor |
| eī / eae / ea | cōntiōnantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cōntiōnārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cōntiōnātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cōntiōnātūrum esse |
Participium praesēns
| — | cōntiōnāns |
Participium futūrum
| — | cōntiōnātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cōntiōnandī |
Gerundium (datīvus)
| — | cōntiōnandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cōntiōnandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cōntiōnandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cōntiōnātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cōntiōnātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | cōntiōnandus |