Conjugation of supersedeo
[sʊ.pɛrˈsɛ.de.oː]to forbear, refrain, desist from; pass, omit Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | supersedeō |
| tū | supersedēs |
| is / ea / id | supersedet |
| nōs | supersedēmus |
| vōs | supersedētis |
| eī / eae / ea | supersedent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | supersedēbam |
| tū | supersedēbās |
| is / ea / id | supersedēbat |
| nōs | supersedēbāmus |
| vōs | supersedēbātis |
| eī / eae / ea | supersedēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | supersedēbō |
| tū | supersedēbis |
| is / ea / id | supersedēbit |
| nōs | supersedēbimus |
| vōs | supersedēbitis |
| eī / eae / ea | supersedēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | supersēdī |
| tū | supersēdistī |
| is / ea / id | supersēdit |
| nōs | supersēdimus |
| vōs | supersēdistis |
| eī / eae / ea | supersēdērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | supersēderam |
| tū | supersēderās |
| is / ea / id | supersēderat |
| nōs | supersēderāmus |
| vōs | supersēderātis |
| eī / eae / ea | supersēderant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | supersēderō |
| tū | supersēderis |
| is / ea / id | supersēderit |
| nōs | supersēderimus |
| vōs | supersēderitis |
| eī / eae / ea | supersēderint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | supersedeam |
| tū | supersedeās |
| is / ea / id | supersedeat |
| nōs | supersedeāmus |
| vōs | supersedeātis |
| eī / eae / ea | supersedeant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | supersedērem |
| tū | supersedērēs |
| is / ea / id | supersedēret |
| nōs | supersedērēmus |
| vōs | supersedērētis |
| eī / eae / ea | supersedērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | supersēderim |
| tū | supersēderīs |
| is / ea / id | supersēderit |
| nōs | supersēderīmus |
| vōs | supersēderītis |
| eī / eae / ea | supersēderint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | supersēdissem |
| tū | supersēdissēs |
| is / ea / id | supersēdisset |
| nōs | supersēdissēmus |
| vōs | supersēdissētis |
| eī / eae / ea | supersēdissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | supersedē |
| vōs | supersedēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | supersedētō |
| is / ea / id | supersedētō |
| vōs | supersedētōte |
| eī / eae / ea | supersedentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | supersedēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | supersēdisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | supersessūrum esse |
Participium praesēns
| — | supersedēns |
Participium futūrum
| — | supersessūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | supersedendī |
Gerundium (datīvus)
| — | supersedendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | supersedendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | supersedendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | supersessum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | supersessū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | supersedeor |
| tū | supersedēris |
| is / ea / id | supersedētur |
| nōs | supersedēmur |
| vōs | supersedēminī |
| eī / eae / ea | supersedentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | supersedēbar |
| tū | supersedēbāris |
| is / ea / id | supersedēbātur |
| nōs | supersedēbāmur |
| vōs | supersedēbāminī |
| eī / eae / ea | supersedēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | supersedēbor |
| tū | supersedēberis |
| is / ea / id | supersedēbitur |
| nōs | supersedēbimur |
| vōs | supersedēbiminī |
| eī / eae / ea | supersedēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | supersedear |
| tū | supersedeāris |
| is / ea / id | supersedeātur |
| nōs | supersedeāmur |
| vōs | supersedeāminī |
| eī / eae / ea | supersedeantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | supersedērer |
| tū | supersedērēris |
| is / ea / id | supersedērētur |
| nōs | supersedērēmur |
| vōs | supersedērēminī |
| eī / eae / ea | supersedērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | supersedēre |
| vōs | supersedēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | supersedētor |
| is / ea / id | supersedētor |
| eī / eae / ea | supersedentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | supersedērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | supersessum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | supersessum īrī |
Participium perfectum
| — | supersessus |
Participium futūrum
| — | supersedendus |