Conjugation of succlamo
[sʊkˈkɫaː.moː]to shout or exclaim in response to or after any thing Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | succlāmō |
| tū | succlāmās |
| is / ea / id | succlāmat |
| nōs | succlāmāmus |
| vōs | succlāmātis |
| eī / eae / ea | succlāmant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | succlāmābam |
| tū | succlāmābās |
| is / ea / id | succlāmābat |
| nōs | succlāmābāmus |
| vōs | succlāmābātis |
| eī / eae / ea | succlāmābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | succlāmābō |
| tū | succlāmābis |
| is / ea / id | succlāmābit |
| nōs | succlāmābimus |
| vōs | succlāmābitis |
| eī / eae / ea | succlāmābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | succlāmāvī |
| tū | succlāmāvistī |
| is / ea / id | succlāmāvit |
| nōs | succlāmāvimus |
| vōs | succlāmāvistis |
| eī / eae / ea | succlāmāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | succlāmāveram |
| tū | succlāmāverās |
| is / ea / id | succlāmāverat |
| nōs | succlāmāverāmus |
| vōs | succlāmāverātis |
| eī / eae / ea | succlāmāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | succlāmāverō |
| tū | succlāmāveris |
| is / ea / id | succlāmāverit |
| nōs | succlāmāverimus |
| vōs | succlāmāveritis |
| eī / eae / ea | succlāmāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | succlāmem |
| tū | succlāmēs |
| is / ea / id | succlāmet |
| nōs | succlāmēmus |
| vōs | succlāmētis |
| eī / eae / ea | succlāment |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | succlāmārem |
| tū | succlāmārēs |
| is / ea / id | succlāmāret |
| nōs | succlāmārēmus |
| vōs | succlāmārētis |
| eī / eae / ea | succlāmārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | succlāmāverim |
| tū | succlāmāverīs |
| is / ea / id | succlāmāverit |
| nōs | succlāmāverīmus |
| vōs | succlāmāverītis |
| eī / eae / ea | succlāmāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | succlāmāvissem |
| tū | succlāmāvissēs |
| is / ea / id | succlāmāvisset |
| nōs | succlāmāvissēmus |
| vōs | succlāmāvissētis |
| eī / eae / ea | succlāmāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | succlāmā |
| vōs | succlāmāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | succlāmātō |
| is / ea / id | succlāmātō |
| vōs | succlāmātōte |
| eī / eae / ea | succlāmantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | succlāmāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | succlāmāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | succlāmātūrum esse |
Participium praesēns
| — | succlāmāns |
Participium futūrum
| — | succlāmātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | succlāmandī |
Gerundium (datīvus)
| — | succlāmandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | succlāmandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | succlāmandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | succlāmātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | succlāmātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | succlāmor |
| tū | succlāmāris |
| is / ea / id | succlāmātur |
| nōs | succlāmāmur |
| vōs | succlāmāminī |
| eī / eae / ea | succlāmantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | succlāmābar |
| tū | succlāmābāris |
| is / ea / id | succlāmābātur |
| nōs | succlāmābāmur |
| vōs | succlāmābāminī |
| eī / eae / ea | succlāmābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | succlāmābor |
| tū | succlāmāberis |
| is / ea / id | succlāmābitur |
| nōs | succlāmābimur |
| vōs | succlāmābiminī |
| eī / eae / ea | succlāmābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | succlāmer |
| tū | succlāmēris |
| is / ea / id | succlāmētur |
| nōs | succlāmēmur |
| vōs | succlāmēminī |
| eī / eae / ea | succlāmentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | succlāmārer |
| tū | succlāmārēris |
| is / ea / id | succlāmārētur |
| nōs | succlāmārēmur |
| vōs | succlāmārēminī |
| eī / eae / ea | succlāmārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | succlāmāre |
| vōs | succlāmāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | succlāmātor |
| is / ea / id | succlāmātor |
| eī / eae / ea | succlāmantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | succlāmārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | succlāmātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | succlāmātum īrī |
Participium perfectum
| — | succlāmātus |
Participium futūrum
| — | succlāmandus |