HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← subplico — definition

Conjugation of subplico

Regular CEFR B2
[ˈsʊp.plɪ.koː]

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego subplicō
tū subplicās
is / ea / id subplicat
nōs subplicāmus
vōs subplicātis
eī / eae / ea subplicant
Indicātīvus imperfectum
ego subplicābam
tū subplicābās
is / ea / id subplicābat
nōs subplicābāmus
vōs subplicābātis
eī / eae / ea subplicābant
Indicātīvus futūrum
ego subplicābō
tū subplicābis
is / ea / id subplicābit
nōs subplicābimus
vōs subplicābitis
eī / eae / ea subplicābunt
Indicātīvus perfectum
ego subplicāvī
tū subplicāvistī
is / ea / id subplicāvit
nōs subplicāvimus
vōs subplicāvistis
eī / eae / ea subplicāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego subplicāveram
tū subplicāverās
is / ea / id subplicāverat
nōs subplicāverāmus
vōs subplicāverātis
eī / eae / ea subplicāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego subplicāverō
tū subplicāveris
is / ea / id subplicāverit
nōs subplicāverimus
vōs subplicāveritis
eī / eae / ea subplicāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego subplicem
tū subplicēs
is / ea / id subplicet
nōs subplicēmus
vōs subplicētis
eī / eae / ea subplicent
Coniūnctīvus imperfectum
ego subplicārem
tū subplicārēs
is / ea / id subplicāret
nōs subplicārēmus
vōs subplicārētis
eī / eae / ea subplicārent
Coniūnctīvus perfectum
ego subplicāverim
tū subplicāverīs
is / ea / id subplicāverit
nōs subplicāverīmus
vōs subplicāverītis
eī / eae / ea subplicāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego subplicāvissem
tū subplicāvissēs
is / ea / id subplicāvisset
nōs subplicāvissēmus
vōs subplicāvissētis
eī / eae / ea subplicāvissent
Imperātīvus praesēns
tū subplicā
vōs subplicāte
Imperātīvus futūrum
tū subplicātō
is / ea / id subplicātō
vōs subplicātōte
eī / eae / ea subplicantō
Īnfīnītīvus praesēns
— subplicāre
Īnfīnītīvus perfectum
— subplicāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— subplicātūrum esse
Participium praesēns
— subplicāns
Participium futūrum
— subplicātūrus
Gerundium (genitīvus)
— subplicandī
Gerundium (datīvus)
— subplicandō
Gerundium (accūsātīvus)
— subplicandum
Gerundium (ablātīvus)
— subplicandō
Supīnum (accūsātīvus)
— subplicātum
Supīnum (ablātīvus)
— subplicātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego subplicor
tū subplicāris
is / ea / id subplicātur
nōs subplicāmur
vōs subplicāminī
eī / eae / ea subplicantur
Indicātīvus imperfectum
ego subplicābar
tū subplicābāris
is / ea / id subplicābātur
nōs subplicābāmur
vōs subplicābāminī
eī / eae / ea subplicābantur
Indicātīvus futūrum
ego subplicābor
tū subplicāberis
is / ea / id subplicābitur
nōs subplicābimur
vōs subplicābiminī
eī / eae / ea subplicābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego subplicer
tū subplicēris
is / ea / id subplicētur
nōs subplicēmur
vōs subplicēminī
eī / eae / ea subplicentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego subplicārer
tū subplicārēris
is / ea / id subplicārētur
nōs subplicārēmur
vōs subplicārēminī
eī / eae / ea subplicārentur
Imperātīvus praesēns
tū subplicāre
vōs subplicāminī
Imperātīvus futūrum
tū subplicātor
is / ea / id subplicātor
eī / eae / ea subplicantor
Īnfīnītīvus praesēns
— subplicārī
Īnfīnītīvus perfectum
— subplicātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— subplicātum īrī
Participium perfectum
— subplicātus
Participium futūrum
— subplicandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary