HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← subplico — definición

Conjugation of subplico

Regular CEFR B2
/[ˈsʊp.plɪ.koː]/

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego subplicō
subplicās
is / ea / id subplicat
nōs subplicāmus
vōs subplicātis
eī / eae / ea subplicant
Indicātīvus imperfectum
ego subplicābam
subplicābās
is / ea / id subplicābat
nōs subplicābāmus
vōs subplicābātis
eī / eae / ea subplicābant
Indicātīvus futūrum
ego subplicābō
subplicābis
is / ea / id subplicābit
nōs subplicābimus
vōs subplicābitis
eī / eae / ea subplicābunt
Indicātīvus perfectum
ego subplicāvī
subplicāvistī
is / ea / id subplicāvit
nōs subplicāvimus
vōs subplicāvistis
eī / eae / ea subplicāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego subplicāveram
subplicāverās
is / ea / id subplicāverat
nōs subplicāverāmus
vōs subplicāverātis
eī / eae / ea subplicāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego subplicāverō
subplicāveris
is / ea / id subplicāverit
nōs subplicāverimus
vōs subplicāveritis
eī / eae / ea subplicāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego subplicem
subplicēs
is / ea / id subplicet
nōs subplicēmus
vōs subplicētis
eī / eae / ea subplicent
Coniūnctīvus imperfectum
ego subplicārem
subplicārēs
is / ea / id subplicāret
nōs subplicārēmus
vōs subplicārētis
eī / eae / ea subplicārent
Coniūnctīvus perfectum
ego subplicāverim
subplicāverīs
is / ea / id subplicāverit
nōs subplicāverīmus
vōs subplicāverītis
eī / eae / ea subplicāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego subplicāvissem
subplicāvissēs
is / ea / id subplicāvisset
nōs subplicāvissēmus
vōs subplicāvissētis
eī / eae / ea subplicāvissent
Imperātīvus praesēns
subplicā
vōs subplicāte
Imperātīvus futūrum
subplicātō
is / ea / id subplicātō
vōs subplicātōte
eī / eae / ea subplicantō
Īnfīnītīvus praesēns
subplicāre
Īnfīnītīvus perfectum
subplicāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
subplicātūrum esse
Participium praesēns
subplicāns
Participium futūrum
subplicātūrus
Gerundium (genitīvus)
subplicandī
Gerundium (datīvus)
subplicandō
Gerundium (accūsātīvus)
subplicandum
Gerundium (ablātīvus)
subplicandō
Supīnum (accūsātīvus)
subplicātum
Supīnum (ablātīvus)
subplicātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego subplicor
subplicāris
is / ea / id subplicātur
nōs subplicāmur
vōs subplicāminī
eī / eae / ea subplicantur
Indicātīvus imperfectum
ego subplicābar
subplicābāris
is / ea / id subplicābātur
nōs subplicābāmur
vōs subplicābāminī
eī / eae / ea subplicābantur
Indicātīvus futūrum
ego subplicābor
subplicāberis
is / ea / id subplicābitur
nōs subplicābimur
vōs subplicābiminī
eī / eae / ea subplicābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego subplicer
subplicēris
is / ea / id subplicētur
nōs subplicēmur
vōs subplicēminī
eī / eae / ea subplicentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego subplicārer
subplicārēris
is / ea / id subplicārētur
nōs subplicārēmur
vōs subplicārēminī
eī / eae / ea subplicārentur
Imperātīvus praesēns
subplicāre
vōs subplicāminī
Imperātīvus futūrum
subplicātor
is / ea / id subplicātor
eī / eae / ea subplicantor
Īnfīnītīvus praesēns
subplicārī
Īnfīnītīvus perfectum
subplicātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
subplicātum īrī
Participium perfectum
subplicātus
Participium futūrum
subplicandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary